Zinātnieki pieļauj, ka Zemes magnētiskie poli grasās mainīties vietām

Kompass

FOTO: Unsplash

Dziļi Zemes iekšienē plūst šķidra dzelzs, radot Zemes magnētisko lauku, kas mūs pasargā no Saules radiācijas. Magnētiskais lauks laika gaitā mainās, kā arī uzvedas atšķirīgi dažādās pasaules vietās. Tas pat var pilnībā mainīt savu polaritāti, kad vietām samainās magnētiskie poli. Pēdējo reizi tas notika pirms 780 tūkstošiem gadu.

Starp Dienvidameriku un Dienvidāfriku atrodas magnētiskais reģions, ko dēvē par Atlantijas okeāna dienvidu anomāliju. Tur magnētiskais lauks ir ievērojami vājāks, nekā tam vajadzētu būt. Vāji un nestabili magnētiskie lauki, iespējams, veicina magnētisko polu nobīdi, tāpēc daži zinātnieki uzskata, ka šī anomālija ir pierādījums tam, ka mēs tagad piedzīvojam polu samainīšanos vietām.

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences", pētnieki atklājuši to, cik ilgi norisinās šī anomālija Atlantijas okeānā, kā arī noskaidrojuši, vai mums ir pamats satraukties.

Vājš magnētiskais lauks liek mums būt daudz jutīgākiem pret magnētiskajām vētrām, kas var izjaukt dažādas elektroniskās struktūras, kā arī negatīvi ietekmēt satelītus. Dīvainais reģions Atlantijas okeānā, iespējams, ir saistīts ar citu magnētiskā lauka reģionu, kas ir pavērsts pretējā virzienā nekā pārējie. Šis "apgrieztais reģions" pēdējo 250 gadu laikā ir pamatīgi izpleties, un zinātniekiem nav īsti skaidrs – kāpēc.

Jautājums ir viens – vai šā reģiona izplešanās un dziļums iezīmē sākumu magnētisko polu apmaiņai vietām.

Lai to noskaidrotu, pētnieki devās uz Svētās Helēnas salu Atlantijas okeāna dienvidos. Šī sala ir veidojusies no vulkāniskajiem iežiem, kas savukārt cēlušies no diviem atsevišķiem vulkāniem. Tie izvirda pirms astoņiem līdz vienpadsmit miljoniem gadu.

Kad vulkāniskie ieži atdziest, sīkas dzelzs oksīda daļas tajos magnetizējas, saglabājot tā laika magnētiskā lauka virzienu un spēku. Pētnieki savāca šo iežu paraugus un nogādāja tos laboratorijā, kur veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kāds bija Zemes magnētiskais lauks vulkānu izviršanas brīdī.

Rezultāti parādīja, ka magnētiskais lauks Svētās Helēnas salas reģionā vulkānu izvirduma laikā bija pilnīgi citādāks – daudz stabilāks nekā citās vietās. Šis atklājums apstrīd ideju, ka augstākminētā anomālija norisinās tikai dažus gadsimtus. Izskatās, ka tā patiesībā varētu būt mērāma vairākus miljonus gadu lielā laika skalā. Tas savukārt liecina, ka situācija, kas vērojama tagad, nav nemaz tik reta.

Kas izraisījis šo anomāliju?

Šķidrais ārējais Zemes kodols, kas veido šo magnētisko lauku, plūst tik ātri, ka izmaiņas var norisināties ļoti ātri – cilvēka mūža laika skalā. Ārējais kodols mijiedarbojas ar mantiju, kas atrodas virs tā un plūst krietni lēnāk. Tas nozīmē, ka ir maz ticams, ka mantija pēdējos desmit miljonos gadu ir īpaši mainījusies.

Pateicoties seismiskajiem viļņiem, kas caurstrāvo Zemi, mēs varam iegūt visai labu ieskatu mantijas struktūrā. Zem Āfrikas ir neparasti karsts apakšējās mantijas daļas reģions. Tā dēļ, iespējams, norisinās atšķirīga mijiedarbība ar Zemes ārējo kodolu nekā citos reģionos. Tas varētu izskaidrot Atlantijas okeāna dienvidu anomāliju un polu nobīdi.

Uz augšu