T 21.10.2020.

IZM piedāvā noteikt trīs mācību procesa īstenošanas modeļus

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā noteikt trīs mācību procesa īstenošanas modeļus, paplašinot iespējas izmantot attālināto nodarbību elementus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Pirmais - A modelis jeb klātienes modelis - paredz, ka gadījumā, ja skola var nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, distancēšanos, higiēnu, veselības stāvokļa uzraudzību, attiecīgu skolēnu plūsmu, tad mācības notiek klātienē. Vienlaikus var tikt izmantoti attālinātā mācību procesa elementi 7.-12.klasēm, proti, 20% mācību laika var tikt organizēts ar attālinātā mācību procesa elementiem, bet 1.-6.klasei šāda iespēja nav paredzēta. Ja nav iespējams nodrošināt distancēšanos, skola rīkojas, pieņemot patstāvīgu lēmumu, A modeli izskaidroja Šuplinska.

Otrais - B modelis jeb jauktais modelis - paredz daļēji attālinātas mācības, ja skola nevar nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības. Šādā gadījumā mācības norisinātos gan izglītības iestādes telpās, gan attālināti. Arī šajā gadījumā izņēmums ir 1.-6.klase, kur mācības notiktu tikai klātienē. Tikmēr 7.-12.klasē 40-60% mācību varētu notikt skolā un tikpat attālināti. Profesionālajās izglītības iestādēs tie būtu 60-80% mācību skolā un 20-40% attālināti.

Savukārt - C modelis jeb attālinātais modelis - paredz mācības tikai attālināti un visām klasēm. Tas realizētos gadījumā, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19, kā arī tad, ja valstī noteikti obligāti pretepidēmijas pasākumi.

Šuplinska paskaidroja, ka jau A modelī attālināto mācību procesu var izmantot kā metodi. Skolēnu patstāvīgais darbs nav obligāti jāplāno mājās vai skolā, bet tas var būt arī bibliotēkā vai ārā, vienā klasē ar dažādiem uzdevumiem, viņa teica. "Arī šādā veidā mēs jau varam sākt runāt par attālinātu mācību procesu," skaidroja ministre.

Savukārt B modelī, kur attālinātais mācību process jau ir 40-60%, jau jāsāk plānot arī to, vai bērns fiziski atrodas skolā, sacīja ministre.

Pamatatšķirība starp A un B modeli ir tieši vienā no drošības faktoriem - tā ir distancēšanās, atzina Šuplinska. Ministre norādīja, ka sarunās ar Veselības ministriju īpaši uzstāja, lai viena klase vai grupa tiek uztverta kā noslēgta kopa, lai mācības varētu notikt līdzīgi kā darba procesā. Tomēr grūtības sagādā distancēšanās koplietošanās telpās un tad, ja klases krustojas. Lai koplietošanas telpas nebūtu pārpildītas, nebūtu drūzmēšanās un klašu plūsmas nekrustotos, būs iespējams izmantot B variantu, skaidroja ministre.

Norādīta, ka skolās jau A variantu ir grūti nodrošināt, Šuplinska atzina, ka katras skolas gadījums ir lielākoties jāvērtē individuāli, nozīmīgs faktors ir arī skolas izmērs, infrastruktūra. Ministre uzsvēra, ka vispirms skolas varētu padomāt par mācību stundu grafika nelielu maiņu, proti, varētu būt garāks starpbrīdis, pārcelts stundu garums, tāpat klase varētu atrasties vienās telpās, skolotājam nākot pie tās, nevis otrādi. Iespējams, arī ēdināšanu varētu nodrošināt šajās konkrētajās telpās - līdzīgi kā bērnudārzā, kur kādu brīdi bērni pusdienoja turpat grupiņā. "Ja šo ir iespējams sakārtot, principā nav nepieciešamas nekādas būtiskas organizatoriskās izmaiņas," sacīja ministre.

"Nav tik bezizejas šī situācija A variantam, bet ļoti lielās skolās, kur nav iespējama šo plūsmu korekcija - jā, tur ir nepieciešamas izmaiņas," atzina Šuplinska.

Kā vēstīts, valdībā šodien skatīs IZM izstrādātos ieteikumus piesardzības pasākumu īstenošanai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Ieteikumi būs paredzēti pirmsskolas izglītības iestādēm, vispārējās un profesionālas izglītības iestādēm, augstskolām un sporta pasākumiem.