Atklāta izcelšanās vieta milzu sarsēna akmeņiem Stonhendžā, pateicoties pazudušam gabalam, kas atgūts pēc vairāk nekā 60 gadiem, vēsta britu raidsabiedrība BBC.
Veicot metru gara kodola ģeoķīmisko izpēti atklāts, ka akmeņi iegūti aptuveni 25 kilometru attālumā no Stonhendžas.
Organizācijas "English Heritage" pārstāve Sūzena Grīnlija sacīja, ka atklājums ir "patiesi satraucošs".
Septiņus metrus garie sarsēna bluķi, kas sver vairāk nekā divdesmit tonnas, izvietoti gan Stonhendžas iekšējā "pakavā", gan ārējā lokā. Pieminekļa mazāko akmeņu izcelsmes vieta bija jau zināma, taču monolītu izcelsme līdz šim bija noslēpums.
Akmens kodols tika izņemts izrakumu laikā 1958. gadā. Neviens nezināja, kur tas ir, līdz 89 gadus vecais Roberts Filipss, kurš bija iesaistīts darbos, nolēma tā daļu atdot pagājušajā gadā. Kodola analīze ļāva zinātniekiem izpētīt tā ķīmisko sastāvu.
Tas tika salīdzināts ar Stonhendžas akmeņu ķīmisko sastāvu, kas apliecināja, ka kodols ir no tās pašas vietas. Turpinot pētījumu atklāts, no kurienes akmeņi cēlušies.
"Spēt noteikt vietu, no kuras Stonhedžas būvētāji ieguvuši materiālus apmēram 2500 gadā pirms mūsu ēras, ir patiesi satraucoši," sacīja Grīnlija. Viņa pauda, ka pētniekiem jau bijušas aizdomas, no kurienes akmeņi ir, taču par to nebija pārliecības.
"Viņi gribēja lielākos, vērienīgākos akmeņus, ko varēja atrast, un bija loģiski tos dabūt, cik tuvu vien iespējams," viņa sacīja, piebilstot, ka pierādījumi izceļ, "cik ļoti rūpīgi apdomāta bijusi šī Stonhendžas celšanas fāze".