ASV Alabamas štata Hantsvilas pilsētas likumsargs Tomass Pārkers tikpat kā jau bija beidzis savu nakts dežūru, kad saņēma izsaukumu. Sākotnējās domas par parastu sadzīves strīdu pārvērtās īstā murgā, vēsta portāls "The Washington Post".

Pārkers sēdējā savā policijas patruļmašīnā un malkoja enerģijas dzērienu, kad radio atskanēja dispečeres zvans, kas norādīja, ka pilsētas ziemeļu rajonā noticis kāds negadījums.

Šādi izsaukumi parasti nozīmēja tikai vienu - kāds cilvēks dara trakas lietas. Šādi izsaukumi tiek saņemti katru dienu. Zīmīgi, ka norādītajā adresē šāds izsaukums jau tika saņemts dienu iepriekš.

Rīta maiņas parasti ir klusākas, taču ne pēdējā laikā. Pārkers stāsta, ka policijas patruļdienesta darbs vairs neesot tāds kā agrāk, jo to izmainījis Džordža Floida skarbais liktenis. 

"Tagad došanās uz darbu ir kā personisko darīšanu sakārtošana," skaidroja Pārkers.

2

Dodoties uz notikuma vietu, dispečere atjaunoja informāciju. Tagad bija zināms, ka kāda sieviete ar nazi un ieroci terorizējot savus kaimiņus.

Pārkers pārzināja Hantsvilu un apzinājās, ka dodas uz pilsētas ziemeļu rajonu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir melnādainie. Situāciju pasliktināja fakts, ka tieši šis rajons valsts mēroga protestu laikā tika izdemolēts. Tāpēc rasisms šajā apkaimē ir izteikta problēma.

Situācija pasliktinās

Ierodoties notikuma vietā, Pārkers ieraudzīja, ka situācija kļūst arvien draudīgāka. Laukā bija iznākuši desmitiem cilvēku, kuri sarunājās ar trim citiem policijas virsniekiem. 

Strādājot deviņus gadus par policistu, Pārkers bija sapratis, ka šajā pilsētas daļā ir visgrūtāk palīdzēt cilvēkiem, jo viņi ir neatsaucīgi. 

Kad mājas iemītnieki ieraudzīja Pārkeru, viņi metās pie policista, lai izstāstītu visu par radušos situāciju. 

"Mums nebija ne jausmas, par ko viņa runāja. Vienā brīdī viņa izvilka ieroci un sāka ar to vicināties," sacīja kāds vīrs.

2

Tikmēr cits aculiecinieks stāstīja, ka minētā agresīvā sieviete skrējusi viņam pakaļ ar tuteni.

Tajā brīdī Pārkers saprata, ka šis vairs nav parasts sadzīves strīda izsaukums. Situācija bija nopietna un viņš apzinājās, ka tā var noslēgties ar plašiem nemieriem, līdzīgi kā bija ar Floida nāvi.

Likumsarga darbu apgrūtināja fakts, ka jau vairāki desmiti cilvēku bija sapulcējušies notikuma vietā un filmēja Pārkera darbības.

Situācija vēl vairāk pasliktinājās brīdī, kad agresīvā sieviete ieskrēja atpakaļ mājā, kā rezultātā policisti zaudēja vizuālo kontaktu.

"Šādas situācijas jau ir kļuvušas par mūsu ikdienu, jo tas notiek jau pēdējās divas nedēļas. Tiesa, šoreiz viss ir daudz nopietnāk," sacīja agresīvās sievietes vīrs.

2

"Es vēlējos paspēt dabūt bērnus laukā no dzīvokļa, taču nepaspēju," stāstīja uzbrucējas vīrs.

Hantsvilas policijas politika vispirms paredz, ka uzbrucējam ir jāpieprasa nomest ieroci. Ja tas netiek izdarīts, tad policijai ir atļauts pielietot letālu spēku.

Pārkers kopā ar vēl trim virsniekiem iegāja sievietes dzīvoklī. Viņi redzēja, kā abi bērni raud, bet pati sieviete runāja ar sevi par dēmoniem.

Vien pirms pāris dienām Pārkers bija izgājis speciālas apmācības, kad domātās šādu krīzes situāciju atrisināšanai bez vardarbības un upuriem.

"Kundze, kas notiek?" vaicāja Pārkers. 

Sieviete atbildēja, ka nevēlas ar viņu runāt. Savukārt policists atsauca atmiņā visu, ko pirms pāris dienām bija iemācījies kursos.

Pārkers sāka ar sievieti runāt ļoti empātiski, tādā veidā nomierinot viņu. Neticami, bet Pārkera metode tiešām darbojās un sieviete pamazām sāka nomierināties.

Jau iepriekš policijas redzeslokā nonākusī sieviete

Likumsargs zināja, ka sievieti sauc Aivija un viņa policistu redzeslokā saistībā ar līdzīgiem izsaukumiem jau bija nonākusi iepriekš. 

Tiesa, Pārkers zināja vairāk par šo sievietei nekā jebkurš cits policists. Aivija pirms diviem gadiem bija dzemdējusi nedzīvu bērnu un kopš tā laika solījās darīt visu, lai nākamais bērns būtu pilnībā vesels.

Viņa nolēma atteikties no izrakstītajiem medikamentiem pret šizofrēniju, taču, kad sākās Covid-19 pandēmija, Aivija nespēja vairs turēties pretī. Pandēmijas laikā medikamenti aptiekās tika izpirkti ļoti ātri un neviens nešķiroja, kam tie domāti.

Pirmo reizi 13 gadu kopdzīvē Aivijas vīrs bija nobažījies, ka šoreiz nespēs sievai palīdzēt. Viņa bija kļuvusi apmāta un turēja aizdomās pilnīgi visus, kas tuvojās Aivijas bērniem.

Liktenīgajā dienā Aivija ar ieroci bija izskrējusi laukā un draudēja vairākiem jauniešiem, jo viņai šķita, ka puiši rada draudus ģimenei. Kaimiņiem izdevās Aiviju iedzīt atpakaļ iekšā mājā, taču pēc pāris minūtēm viņa izskrēja laukā ar tuteni.

Runājot ar Aiviju, Pārkers un pārējie policisti ar acīm pārmeklēja dzīvokli, lai atrastu ieroci. Istaba bija pārpildīta ar mantām, kas bija ideālas vietas, kur paslēpt ieroci.

Kulminācija notika brīdī, kad Aivija nolika ieroci un sniedzās pēc kaut kā. Pārkers saprata, ka tajā brīdī sieviete ir jādabū laukā no dzīvokļa.

Pārkers tuvojās Aivijai, liekot viņai novērst domas un sākt kustēties atmuguriski. Viņš virzīja sievieti lēnām uz durvīm. 

"Nāc laukā un aprunājies ar mums," sacīja Pārkers. Aivija viņam sekoja un līdzi nāca arī bērns, kurš rokās turēja krūzi.

Pārējie likumsargi tikmēr bija norobežojuši teritoriju un piespieduši vērotājus atkāpties. Daudzi no viņiem raidīja skarbus vārdus Pārkera virzienā, taču viņš tajos neklausījās.

Tad notikuma vietā ieradās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Pārkers aizveda mediķus pie Aivijas. Sieviete nevēlējās doties uz slimnīcu.

Pārkers saprata, ka, ja likumsargi centīsies viņu aizvest, Aivija pretosies, tāpēc nāksies pielietot fizisku spēku. Situācijas nopietnību policists izskaidroja Aivijas vīram, kas piekrita Pārkera rīcībai.

Likumsargiem izdevās Aiviju saslēgt rokudzelžos un aizvest uz ātrās palīdzības mašīnu. Pārkers līdz pēdējām brīdim pavadīja Aiviju ar skatienu līdz mediķi aizvēra mašīnas durvis.

Policists jutās atvieglots, jo situācija bija atrisinājusies veiksmīgi. Valstī nepastiprinājās nemieri un neviena cilvēka dzīve nebija izpostīta.