Aptauja: Vairāk nekā 20% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas laikā veikuši mājokļa remontdarbus

Krīzes situācijā visvairāk brīva laika un līdzekļu bijis gados jauniem cilvēkiem, kuri arī bijuši visaktīvākie remonta veicēji (27%).

Remontdarbiem mājās pievērsušies 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvākā rosība notikusi Vidzemes pusē, kur remonts veikts 35% mājokļu, bet neaktīvākie bijuši rīdzinieki, kur remontdarbus veikušu 17% iedzīvotāju.

Aptaujā trešā daļa respondentu piekrituši, ka Covid-19 ierobežojumi radīja vairāk brīva laika, ko izmantot remontdarbiem. Tostarp to atzinis katrs trešais jaunietis vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr salīdzinoši mazāk brīva laika bijis 40-49 gadus veciem cilvēkiem (25%). Visvairāk brīva laika Covid-19 radījis Latgales pusē, tur tas bijis katram trešajam iedzīvotājam. Savukārt apgalvojumam, ka krīzes situācija radījusi brīvus līdzekļus, ko ieguldīt remontā, piekrituši 17% aptaujāto. Visvairāk šādu līdzekļu bijis gados jauniem cilvēkiem, vidzemniekiem (22%) un rīdziniekiem (20%), bet vismazāk Pierīgas iedzīvotājiem (12%).

Tāpat puse iedzīvotāju apgalvojuši, ka no remonta viņus attur līdzekļu trūkums, tostarp visvairāk šādu cilvēku ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Salīdzinoši mazāk līdzekļu trūkumu izjūt Rīgas (45%) un Vidzemes pusē (46%) dzīvojošie, bet aktuālākais šis jautājums ir Latgales pusē, kur remontam naudu nevar atvēlēt 58% iedzīvotāju.

Vaicāti par to, vai remontdarbi mājokļos tiek veikti pašu spēkiem vai piesaistot meistarus, 38% minējuši, ka remontdarbus vienmēr uztic profesionāļiem - šis skaitlis ir teju vienāds vīriešu un sieviešu vidū. Jaunāki cilvēki tiecas darbus veikt saviem spēkiem, pie profesionāļiem vienmēr vēršas vien katrs ceturtais jaunietis, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku vidū - katrs otrais. Visbiežāk darbus citiem uztic rīdzinieki (46%), bet saviem spēkiem visvairāk cenšas tikt galā zemgalieši, vien 28% no viņiem vienmēr meklē meistarus. Savukārt, kad jāveic kāds specifisks remontdarbs, tad palīdzību meklē divas trešdaļas iedzīvotāju, kamēr pārējie tiek galā saviem spēkiem ar pilnīgi visiem remontdarbiem.

Galvenais kritērijs, pēc kura Latvijas iedzīvotāji izvēlas remontam nepieciešamos materiālus, ir kvalitātes un cenas attiecība - to par svarīgu atzinuši 57% aptaujāto. Teju puse jeb 47% iedzīvotāju pirms materiālu iegādes izpētījuši internetā pieejamo informāciju, visaktīvāk to dara trīsdesmitgadnieku paaudze (56%). Savukārt 45% iedzīvotāju ieklausās draugu un paziņu, un 40% - veikala konsultantu ieteikumos. Sievietes vairāk nekā vīrieši sliecas ieklausīties veikala konsultantos, bet vīriešiem būtiskāks ir paziņu viedoklis. Īpaši neiedziļinoties materiālus pērk vien 13% aptaujāto.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vēlētos veikt mājokļa remontdarbus tuvākajā pusgadā, tostarp visbiežāk šāda vēlme ir vidējai paaudzei (40-49 gadi) - 74%. Par remontu visvairāk sapņo Latgales pusē, tur to vēlētos veikt pat 77%, taču vaicāti par to, vai nākamajā pusgadā remontdarbi tiek arī plānoti, apstiprinoši atbildējuši 58% iedzīvotāju.

Aptauja veikta pēc "Knauf" pasūtījuma šogad jūnijā. Tajā aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.