Salūzis Kanādas pēdējais neskartais šelfa ledājs, izveidojot Liepājas izmēra aisbergu

FOTO: EPA/Scanpix

Kanādā no 4000 gadu sena ledāja atdalījusies teju puse no tā. Pēc tam tas sadalījies vēl uz pusēm, izveidojot Liepājas izmēra aisbergu, kas ir aptuveni 60 kvadrātkilometrus liels. Visticamāk, vainojamas klimata pārmaiņas, vēstī raidsabiedrība CNN.

Šovasar šajā reģionā gaisa temperatūra ir 5 grādus pēc Celsija augstāka nekā laikaposmā no 1980. līdz 2010. gadam.

"Par normu augstāka gaisa temperatūra, piekrastes vēji un ledāja priekšā esošais atklātais ūdens ir daļa no ledāja sabrukšanas "receptes"," sociālajā tīklā "Twitter" rakstīja Kanādas Ledus dienests.

Ledus gabalam atlūstot, bojā gāja nozīmīga pētījumu vieta jeb tāds kā saldūdens ezers, kas atradās uz ledāja.

FOTO: Reuters/ScanPix

Satelītattēlos redzams, ka no šelfa ledāja atlūzuši 43 procenti, veidojot gabalus, kas ir līdz pat 80 metriem biezi.

"Veselas pilsētas ir tādā izmērā. Šis bija lielākais neskartais šelfa ledājs, un principā tas brūk kopā," 

1

ziņu aģentūrai "Reuters" stāstīja ledāju eksperts Luks Koplends.

Atšķirībā no ledājiem, kas atrodas uz zemes, šelfa ledāji peld okeānā un parasti ir simtiem un tūkstošiem gadu seni un ļoti biezi.

Arktikā gaisa temperatūra palielinās ātrāk nekā citur pasaulē, kas liek kust ledājiem. Mūsdienās, piemēram, polārās ledus cepures kūst sešas reizes ātrāk nekā 20. gadsimta 90. gados.

Uz augšu
Back