FM: Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu

Nauda. Ilustratīvs foto.

FOTO: LETA

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina.

"Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

FM uzsvēra, ka pašlaik vissvarīgākais ir atrisināt Covid-19 krīzes laikā īpaši aktualizētās nodokļu sistēmas nepilnības, tostarp sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi, jo vienlīdzīgu sociālo aizsardzību ir pelnījuši visās nozarēs strādājošie, kas maksā nodokļus - gan pedagogi, gan mākslinieki, ārsti, pārdevēji, žurnālisti, gan citi.

Tāpat ministrijā pauda, ka šobrīd ir būtiski rast līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada datiem, Latvijā gandrīz trešā daļa nodarbināto personu - 273 tūkstoši - gūst ienākumus, kur vidējās aprēķinātās VSAOI nesasniedz iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas.

FM piebilda, ka atbalsts pienācīgas sociālās apdrošināšanas nodrošināšanai visiem nodokļu maksātājiem ir izteikts gan no darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijām, kā arī Latvijas Bankas ekspertiem.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka FM piedāvātajos nodokļu politikas attīstības virzienos valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai strādājošiem ar apgādībā esošām personām nodokļu slogs pieaugtu.

"Lai gan šādu pārmaiņu rezultātā nodokļu slogs strādājošajiem bez apgādībā esošām personām patiešām nemainās, situācija nebūt nav tik labvēlīga strādājošiem ar apgādībā esošām personām, it īpaši gadījumos, kad alga ir salīdzinoši neliela. Proti, strādājošiem ar apgādībā esošām personām nodokļu slogs pat pieaug. Turklāt nav skaidrs, vai un kādi ir plānoti papildu pasākumi atbalstam strādājošiem ar apgādībā esošām personām. Mūsuprāt, šis ir būtisks aspekts, kam nepieciešams veltīt plašāku uzmanību tālākās diskusijās par FM priekšlikumiem," sacīja Vilerts.

Savukārt banku analītiķi aģentūrai LETA norādīja, ka FM piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei.

FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, tostarp pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, plānots iezīmēt veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet, pārdalot VSAOI, iedzīvotāju iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes.

Lai minēto nodokļu likmju pārdales rezultātā novērstu darbaspēka nodokļu sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem, paredzēts palielināt diferencēto neapliekamo minimumu no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro mēnesī. Tāpat plānots ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, kā arī reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu.

Plānots, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, veiks VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% veselības apdrošināšanai. Veselības apdrošināšanas obligātais maksājums tiks noteikts piecu procentpunktu apmērā no VSAOI objekta un to vienkāršākas nodokļu administrēšanas dēļ saglabās kā VSAOI daļu, to attiecinot uz VSAOI darba ņēmēja daļu vai pašnodarbināto personu.

Lai nepalielinātu kopējo darbaspēka nodokļu likmju apmēru, plānots samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes no 20% līdz 18% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 23% līdz 21% ienākumiem no 20 004 līdz 62 800 eiro gadā un no 31,4% līdz 27,55% ienākumiem virs 62 800 eiro gadā.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem - vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

Uz augšu
Back