"Pētīsim arī blakusslimības." Infektoloģe Ludmila Vīksna par Covid-19 un iedzīvotāju gēnu pētījumiem (1)

RSU Infektoloģijas katedras vadītāja un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā Ludmila Vīksna ir viena no tās profesionāļu komandas, kas šajā pandēmijas laikā Latviju pārliecinoši un samērā veiksmīgi vadījusi cauri sabangotajiem Covid-19 ūdeņiem.

Kā noprotams, darba šajā saspringtajā laikā netrūkst un Vīksna atzīst, ka atpūsties viņas komandai nav sanācis.

"Infektologi pie tā ir raduši, jo šī jau nav pirmā epidēmija. Infektologi zina - ja ir infekciju slimību uzliesmojums, mums darbs ir nepārtraukti. Mēs lepojamies, ka varam palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem saprast, kas notiek. Vēl šoreiz mūs ļoti uzklausīja struktūras, kas lemj pār mūsu dzīvi, tāpēc esam gandarīti, bet atpūtušies gan ne," sarunā ar LR stāsta Vīksna.

Latvija ar saviem medicīnas speciālistiem tik tiešām var lepoties. Vīksna uzteic epidemiologu un zinātnieku līdzdalību.

Profesores vadītais projekts "Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem" ir viens no tiem desmit, kas līdz gada beigām tiks realizēts valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" ietvaros.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai mūsu iedzīvotājiem ir kādi īpaši apstākļi vai gēni, kas nosaka slimības gaitas smagumu, tiks pētīts, cik nozīmīgas ir SARS CoV-2 raksturojošās pazīmes un antivielu dažādība, izveidošanās laiks un noturība, kā arī tas, kādas sekas slimība atstājusi uz pārslimojušo cilvēku veselību.

"Šī programma, atšķirībā no daudzām citām, ir klīniskā programma. Mūsu uzdevums ir izpētīt un izanalizēt visu, kas saistīts ar Covid-19 inficētajiem cilvēkiem. Ir 970 parametru, pēc kuriem vērtējam slimības gaitu. Mums jāizvērtē, kā viņi ir slimojuši, kāda ir bijusi klīniskā aina kopumā, kā varam diagnosticēt šo slimību, kā arī - ko varam prognozēt.

Ļoti interesanta lieta, ko pētām ir, vai Latvijas iedzīvotājiem ir kāda speciāla ģenētiskā īpatnība, kas veido aizsarggēnus pret šo konkrēto slimību," viņa stāsta.

Tāpat liela daļa pētījuma ir par blakusslimībām - kādas jau ir bijušas, kādas vēl varētu būt, un kā katra no šīm slimībām ietekmē vīrusa gaitu.

"Pētīsim arī bērnus. Īpaši tos, kuriem ir hroniskas saslimšanas. Mūsu projektā ir arī starptautisks "bloks", kas nodarbosies ar medikamentu pētīšanu. Pētīs, ko iesaka PVO vai citas svarīgas struktūras. Mūsu Veselības ministrija ir noslēgusi līgumu ar PVO, kas arī ir viens no pētījumu objektiem," skaidro Vīksna.

Ne vienu reizi vien dzirdēts, ka latvieši pret šo vīrusu ir īpaši izturīgi. Vīksna par šo argumentu nav droša, jo nav veikta pietiekama gēnu noteikšana. 

"Par cipariem runāt vēl ir par agru. Pasaulē taču netiek testēts katrs cilvēks. Saprast varēsim tikai pēc gada, varbūt diviem," viņa stāsta.

Vīksna uzteic atbildīgo personu savlaicīgu reakciju un atzīst, ka Latvija ar šo pandēmijas periodu galā tiek labi. Slimnīcās tiek saņemta laba ārstēšana, tiek veikts daudz testu, tāpat virusologi ātri reaģēja, kā arī ātri tika strādāts pie antivielu pētīšanas.

"No zinātniskā viedokļa ir milzīga problēma ar zinātnisko datu publicēšanu. Tie dati nav uzticami, tāpēc mani jaunākie kolēģi analizē pieejamās zinātniskās publikācijas, lai saprastu, kurš avots ir uzticams, bet kurš - ne," raidījumā "Nākamā pietura" atklāj Vīksna.

Līdzīgi ir ar Krievijā izgatavoto Covid-19 vakcīnu. Vīksna atzīst, ka, protams, ir nozīme, kurš ir pirmais, kurš kaut ko konstatēja, taču "steiga šobrīd ir neattaisnojama."

"Manuprāt, neuzticamo publikāciju paliek arvien mazāk," turpina Vīksna.

Jūlija nogalē Ludmila Vīksna arī apstiprināta par eksperti Starptautiskās Zinātņu akadēmiju partnerības (Interacademy Partnership jeb IAP) darbam Covid-19 Konsultatīvajā Padomē. IAP ir Globāls Zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmiju tīkls, kas apvieno vismaz 140 zinātņu, inženierzinātņu un medicīnas akadēmijas visā pasaulē.

"Šī ekspertu struktūra pastāv jau kādu laiku un tā ir ar tādu ekoloģisku domāšanu. Tas, ka viņi ir pieslēgušies šai problēmai, ir ļoti labi. Vēl nesen mēs runājām, ka visu vajag savu un daudzreiz lietojamu, bet Covid-19 visu ir sagriezis kājām gaisā - lietojam maskas un visus maisiņus mainām," stāsta Vīksna.

Viņa atzīst, ka dati noteikti atklās, ka Covid-19 būs mazinājis citas slimības, kas plosījās agrāk - gan tās, kas izplatās gaisa pilienu ceļā, gan netīro roku slimības. 

Septembrī RSU tiks organizēta konference, kas tik veltīta tieši ārstiem, jo mediķu vidū joprojām ir cilvēki, kuri nav saskārušies ar Covid-19, tāpēc ir svarīgi izglītot visus šajā lomā iesaistītos.

"Mēs ceram, ka visi ārsti, kas piedalīsies konferencē, iegūs vēl nebijušas zināšanas un praksi. Mācīsim arī kā jāvelk aizsargtērps, kā tajā uzvesties, jo sākotnēji tas daudziem radīja problēmas, piemēram, svīda ciet sejas aizsargdaļa. Tomēr, kā jau pandēmijas apstākļos, jāievēro dažādi ierobežojumi. Redzēsim, cik cilvēku drīkstēs atrasties telpā. Jādomā arī, kā visus sēdināt - šī ir pilnīgi jauna pieredze," viņa stāsta.

Kaut gan no nākamās nedēļas iekštelpās varēs pulcēties 1000 cilvēku, Vīksna nevēlas uzņemties nekādu risku, tāpēc tiks pētīts arī telpas izmērs, kā arī visiem potenciālajiem konferences dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja tajā piedalīties attālināti.

Sieviete pati šajā laikā izvēlas būt atturīga - veikalā pavada īsāku laiku, ievēro distanci, kā arī nedodas uz vietām bez vajadzības. Koncerti un pasākumi pagaidām apmeklēti netiek, jo tie parasti ilgst ilgāku laiku.

"Tiesa pamazām jāradinās pie iepriekšējās dzīves, jo vīruss, pārejot no viena uz otra, mazinās - tā vismaz tam vajadzētu būt. Līdz ar to, pat ja mazā devā ar vīrusu sastapsimies, varbūt iegūsim antivielas," sarunā ar LR skaidro Vīksna.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!