C 4.03.2021.

"Cilvēki apjūk un nezina, ko darīt." Daļa šoferu joprojām nezina, ko darīt operatīvā transporta klātbūtnē

Ātrā palīdzība.

FOTO: / LETA

Ko darīt, kad spogulī vai vienkārši logā mirdz operatīvā transportlīdzekļa bākugunis joprojām daļai autovadītāju nav skaidrs, lai gan, iegūstot tiesības, to māca visiem, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Situācija kopumā ar katru gadu kļūst labāka, tomēr atsevišķos gadījumos sabiedrība nav pietiekami informēta kā rīkoties, piemēram, kad pavada kolonnu.

"Ja notiek kolonnu pavadīšana, tad situācija ir ļoti slikta, sarežģīta. Kad brauc operatīvais transports ar sarkanām un zilām gaismām un skaņas signālu, vadītāji ir aizmirsuši, ka tādā gadījumā transportam ir jāapstājas ceļa labajā malā un jāgaida, kad aizbrauks garām dienests. Un tikai tad var sākt kustību," atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autovadītājs ārstu speciālistu brigādē Jānis Parādnieks.

Ir autovadītāji, kuri uzskata, ka, ja nepalaiž operatīvo transportlīdzekli, nekas slikts nenotiks. Bet ir arī tie, kuri uz ceļa vienkārši nav uzmanīgi. Neatliekamās medicīniskās  palīdzības brigādes ar šādu uzvedību saskaras pietiekami bieži.

"Cilvēki apjūk situācijā un nezina, ko tajā mirklī darīt, kad izdzird šo skaņu signālu un ierauga bākugunis," atzina autovadītājs NMPD brigādē Valdis Sutra.

Visbiezāk avārijas notiek ceļu krustojumos, it īpaši, kur ir vairākas braukšanas joslas vienā virzienā.

"Varbūt autoskolā vajadzētu vairāk informēt jaunus autobraucējus, apspēlēt šīs situācijas, lai zinātu kā tajā rīkoties," norādīja autovadītājs Sutra.

Turklāt, nereti operatīvie dienesti saskaras ar neērtībām un grūtībām nokļūt līdz notikuma vietai, jo mašīnu īpašnieki daudzstāvu māju pagalmos novietoto tā, ka lielgabarīta transportam, piemēram, ugunsdzēsējiem, nav iespējas tikt garām. Bet tas kādam var maksāt dzīvību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Mareks Tipa stāsta, ka lielākoties mēs uz objektiem brauc vismaz ar trīs automobiļiem – divām cisternām un  vienu autokāpni.

"Visus šos resursu nogādāt notikuma vietā ir problemātiski šo novietotu autmobiļu dēļ. Kad mēs nevaram izbraukt cauri, glābēji kāpj ārā no mašīnas. Tas var būt pat 100-200 metrus no notikuma un tad arī uzsākam ugunsdzēsības šļūteņu vilkšanu uz notikuma vietu, kas prasa daudz laika, salīdzinot ar to, ja mēs varētu piebraukt pie notikuma vietas tieši klāt," sacīja Tipa.

To, cik grūti ir izbraukt transportam pagalmos, varēja pārliecināties kopā ar glābšanas dienestu. Lai tiktu garām stāvošām mašīnām kādā Purvciema  pagalmā, bija nepieciešama viena minūte un 18 sekundes.

"Grūtāk izbraucamas vietas tur, kur ir līkumi vai krustojumi. Aicinu autovadītājus izvēlēties attālāku vietu, kur nolikt savas automašīnas," teica VUGD pārstāvis.

Ugunsdzēsēju rīcībā ir arī speclīdzekļi - kā pārvarēt šķēršļus, bet arī tam nepieciešams laiks. Tikai šajā gadā Rīgas pašvaldības policija (RPP) ir izrakstījusi gandrīz divus tūkstošus protokolus par nepareizu apstāšanos un stāvēšanu māju pagalmos.

"Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumi ir vērojami lielākajā daļā Rīgas daudzīvokļu namu pagalmos, taču šo pārkāpumu veidu kontrole nav īsti RPP prioritāte, pārsvarā policija uz šiem pagalmiem brauc pēc izsaukuma no iedzīvotājiem," teica RPP pārstāvis Toms Sadovskis.

Pērnā gadā ugunsdzēsības un glābšanas dienests uz izsaukumu pie daudzstāvu mājām izbraucis vairāk nekā tūkstoš trīssimt reižu.

Redaktors iesaka