Lietuvas ārlietu ministrs pauž satraukumu par pazīmēm, ka Krievija varētu censties pievienot Baltkrieviju sev

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Foto: AP/Scanpix

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs pirmdien, 17. augustā, paudis satraukumu par pazīmēm, kas liek domāt, ka Krievija varētu apsvērt iespēju "vienkārši pievienot" Baltkrieviju sev.

"Joprojām valda spriedze, jo ir daudz neskaidrību ap tā dēvēto starptautisko palīdzību no Krievijas. Uzskatu, ka arī pati Krievija apsver, kā rīkoties. Ir dažādas pazīmes, kas vieš lielu satraukumu. Ja iespējams tā vienkārši ņemt un pievienot valsti, nezinu, kādas tam var būt sekas. Patiesību sakot, ne tikai pašai Baltkrievijai, bet arī Krievijai tas būtu skaidrs signāls, ar kādām metodēm jārēķinās Krievijas sabiedrībai," viņš sacījis žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu Gitanu Nausēdu un Seima frakciju līderiem.

"Redzēsim, kādu ceļu izvēlēsies gan vadība, gan visi citi, bet mums ir ļoti svarīgi skaidri apliecināt savu nostāju un saliedēt starptautisko sabiedrību," uzsvēris ministrs.

Vienlaikus viņš atzinis, ka Baltkrievijas gadījumā scenārijs nebūtu identisks notikumiem Ukrainā 2014. un 2015. gadā, jo Baltkrievijas gadījumā režīms pagaidām nepieņem nekādus starpniecības piedāvājumus, bet opozīcija ir pārlieku neviendabīga.

"Situācija atšķiras. (..) Tiklab pilsoniskā sabiedrība, kā opozīcija ir decentralizēta (..). Atšķirības pastāv vienmēr, vai nu tā būtu Rožu revolūcija, vai Oranžā revolūcija, vai arī vispār nebūtu revolūcija.

Tomēr ir pilnīgi skaidri redzams, ka tautā valda pacēlums, un ignorēt šo tautas balsi būtu bezprātīgi gan no morāles, gan praktiskā viedokļa," atzinis Linkevičs.

Savukārt Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis pirmdien atzinis, ka Baltkrievija cenšas saasināt spriedzi, paziņojot par neplānotām militārajām mācības Lietuvas robežas tuvumā.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka Baltkrievija šobrīd Lietuvai militārus draudus nerada, bet Lietuva kopā ar NATO sabiedrotajiem vērīgi seko militārajām norisēm kaimiņvalstī.

"Mēs vērīgi sekojam situācijai Baltkrievijā. Varu apstiprināt Baltkrievijas vakar publiskoto informāciju par mācībām, kas šodien sākas pie robežām ar Lietuvu un Poliju. Šīs mācības ir neplānotas, un kaimiņvalstis par tām iepriekš netika informētas," ziņu aģentūrai BNS atsūtītajā komentārā norādījis ministrs.

"Tomēr militārus draudus no Baltkrievijas mēs pašlaik nesaskatām.

Lai gan šīs mācības ir neplānotas, tomēr tās norisinās saskaņā ar standartprocedūrām. Mēs sekojam norisēm, pārbaudām faktus un uzturam sakarus ar NATO sabiedrotajiem, kā esam darījuši līdz šim," viņš piebildis.

Laikā, kad pašā Baltkrievijā turpinās plaši protesti pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu, viņš pats svētdien uzrunā savu atbalstītāju mītiņā izteicās, ka NATO karaspēks žvadzinot ieročus pie Baltkrievijas robežām, bet Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmdien netālu no robežām ar Lietuvu un Poliju sāksies militārās mācības.

Pēc Lietuvas aizsardzības ministra teiktā, Baltkrievija tādējādi cenšas savu rīcību valsts iekšienē attaisnot ar iespējamiem ārējiem draudiem.

"Novērtējot situāciju kopumā, redzams, ka Baltkrievija eskalē situāciju un cenšas pasniegt vēstījumu par it kā iespējamiem ārējiem draudiem," viņš sacījis.

"Tā ir vainīgo meklēšana un centieni attaisnot savu rīcību Baltkrievijas tautas un starptautiskās sabiedrības acīs".

"Nedz Lietuva, nedz NATO nerada Baltkrievijai militārus draudus. Visas mācības un jebkāda ārvalstu spēku izvietošana Lietuvā paredzēta atturēšanas un aizsardzības nolūkos," uzsvēris Karoblis.

Baltkrievijā nerimst protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Lukašenko svētdien uzrunā savu atbalstītāju mītiņā izteicās, ka NATO karaspēks žvadzinot ieročus pie Baltkrievijas robežām, bet Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmdien netālu no robežām ar Lietuvu un Poliju sāksies militārās mācības.

Tikmēr pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Conflict Intelligence Team" (CIT), pamatojoties uz vairāku mediju ziņoto un tīmeklī izplatītajiem fotouzņēmumiem, pirmdien konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes kravas automašīnas.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu