Karlota nekad nav spējusi atpazīt sejas - ne savējo, ne citu cilvēku. Viņa slimo ar prosopagnoziju jeb sejas aklumu. Šī slimība pamatīgi ietekmējusi sievietes dzīvi. Slimība devusi Karlotai unikālu mākslinieces talantu - viņa glezno savus portretus, lai gan nezina, kā pati izskatās, vēsta raidorganizācija BBC.
Sievietei patīk gleznot tumsā, jo viņa neizmanto ne spoguli, ne fotogrāfijas, lai sevi redzētu. Ar vienu roku viņa tausta sejas kontūras, bet ar otru roku viņa skicē formas uz papīra.
"Vienmēr ir pārsteigums ieraudzīt savus zīmējumus dienasgaismā," stāstīja Karlota.
Mākslinieces dzīvoklis ir piepildīts ar vairāk nekā 100 pašportretiem. Katra glezna ir citādāka un atšķirīga ir arī to kvalitāte.
Vienā gleznā Karlota sevi ir attēlojusi ar trim galvām, bet citā gleznā viņai ir trīs vai pat vairāk acis.
"Kad es paskatos spogulī, es redzu sievieti manās drēbēs un domāju: "Tātad šādi es izskatos..."," stāstīja Karlota.
"Cilvēku atpazīšanu uzskatīju par talantu..."
Karlotas slimība parādījās 1960. gados Minhenē, kad viņa vēl bija maza meitene.
"Kad mēs ar mammu devāmies uz veikalu vai pie ārsta, viņa atpazina cilvēkus, taču es to nespēju izdarīt," atminējās sieviete.
Karlota neslēpa, ka tas viņu izbrīnījis. "Es apbrīnoju savu mammu, ka viņa spēja atpazīt cilvēkus. Tā bija brīnišķīga dāvana."
Bērnībā Karlota mēdza gaidīt mammu ārā pie veikala ar suni. Viņa bieži sekoja nepareizajam cilvēkam uz mājām, taču mammai neko neteica.