/nginx/o/2018/12/17/11663276t1he3bc.jpg)
Par sava drauga, Teikas vidusskolas skolnieka Kristiana Čirpusa, noduršanu notiesātais Arams Gabrieļans atbrīvots, neizcietis pat pusi no piespriestā desmit gadu cietumsoda. Mirušā jaunieša ģimene par šo pavērsienu ir sašutusi un lūdz vērtēt tiesas lēmumu, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Kristians tika noslepkavots 2011. gada 18. decembra naktī. Pusaudžiem bija vien sešpadsmit gadu, tika lietota apreibinoša viela - "spaiss". Kristians tika nodurts savā guļamistabā. Arams tiesā vainu neatzina un sacīja, ka aizstāvējies.
Viņam piesprieda desmit gadus cietumā, kas bija maksimālais iespējamais sods, jo Arams nozieguma brīdī bija nepilngadīgs.
Kad soda izpildei bija jāstājas spēkā, jaunietis aizbēga uz Armēniju. Pēc nepilnu gadu ilgas bēguļošanas, Armēnijas varasiestādes viņu aizturēja un izdeva Latvijai.
Šā gada 6. jūlijā Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī izskatīja Jēkabpils cietuma iesniegumu par Gabrieļana pirmstermiņa atbrīvošanu. Tiesnese Līga Batlmane-Zepa lēma par jaunieša nosacītu atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa. Uz neizciesto soda laiku - pieciem gadiem, septiņiem mēnešiem un 12 dienām - piemērota elektroniskā uzraudzība uz 12 mēnešiem.
Aizgājēja ģimene par lēmumu ir sašutusi. Kristiana māte Irēna Cīrule LTV pastāstīja, ka lēmumu saņēmusi pusdivpadsmitos no advokāta Alda Allika.
"Es sāku "Whatsapp" lasīt un biju šokā. Aizgāju meitu modināt. Mēs ilgi nevarējām saprast, kā tā," sacīja sieviete. Ar advokātu palīdzību viņa skatījusi likumdošanu, taču pamatu priekšlaicīgai atbrīvošanai nav atradusi.
"Nebija nekāda pamata, ne juridiska viņu izlaist, neko viņš mums nav mums kompensējis. Ne finansiāli, ne morāli! Nu nekādi viņam nesanāk puse termiņa," teica Cīrule, piebilstot, ka tam, ka Arams bēguļoja, vajadzēja būt vainu pastiprinošam apstāklim, taču "par to nav doti gadi klāt!"
Notiesātajam bija arī bija jāatlīdzina nogalinātā ģimenei kaitējums 110 tūkstošu eiro apmērā. Kristiana māte LTV apstiprināja, ka nav saņemts neviens eiro.
Gabrieļans atmaksājis valstij 853 eiro, ko cietušie saņēma kā valsts kompensāciju. Šo summu tiesnese pieminējusi savā lēmumā.
Advokāts Alliks LTV pauda, ka Ļikums neparedz tiesnešiem iedziļināties".
"Likums paredz ieslodzījuma vietas administrācijas pieteikumu tiesā, likums neprasa cietušo viedokļa uzklausīšanu, neprasa cietušo aicināšanu.
Kā redzams, iziet cauri pat tāds tiesas lēmums, kur redzams, ka nekas no piespriestās kompensācijas nav samaksāts! Pat krimināllietas materiāli nav jāizprasa un jāvērtē! Šeit ir dilemma!" sacīja Alliks.
Tiesnese Baltmane-Zepa šobrīd ir atvaļinājumā, no kura atgriezīsies pirmdien, līdz ar to tikai nākamnedēļ būs iespējams iegūt pašas tiesneses skaidrojumu par to, kāda bijusi motivācija ieslodzījumu aizstāt ar elektronisko uzraudzību.
Tiesnese spriedumā norādīja, ka Gabrieļanam radušās tiesības uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību. Ieslodzījumā viņš apguvis četrus arodus, viņam būs dzīvesvieta un darbs. Ja ir pamats uzskatīt, ka persona pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot, vēsta LTV.
"Tiesneses ieskatā visi nosacījumi, kas noteikti kā izpildāmi soda izciešanas vietā, ir izpildīti. No notiesātā paskaidrojuma tiesas sēdē izriet, ka notiesātais analizējis sevi, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas cēloni, sapratis, ka jākontrolē sava uzvedība. Lai arī atkārtots noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risks ir novērtēts kā vidējs, tomēr tas samazinājies gandrīz uz pusi. Notiesātais ieslodzījuma vietā ir izglītojies, ieguvis specialitātes, apmeklējis psihologu, notiesātajam pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas ir nodrošināta dzīvesvieta, kā arī darba vieta. Notiesātais ir apzinājies, ka viņam nepieciešama psihologa profesionālā palīdzība arī turpmāk, ko apliecina 2020. gada 1. jūnijā noslēgtais līgums ar psiholoģi par 10 konsultāciju sniegšanu notiesātajam. Visu šo resursu pieejamība liecina, ka notiesātais varēs veiksmīgi iekļausies sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas," rakstīts lēmumā.
Gabrieļana pirmstermiņa atbrīvošanu atbalstījusi gan cietuma administrācija, gan Valsts probācijas dienests. Taču Kristiana ģimene uzskata, ka lēmums ir klajā pretrunā ar Kriminālprocesa likumu un aicina ģenerālprokuroru to izvērtēt.
Slepkavība, tiesa un bēgšana uz Armēniju
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Gabrieļanam par drauga noduršanu bija piespriesta brīvības atņemšana uz desmit gadiem. Ņemot vērā to, ka Augstākā tiesa 2015. gada aprīļa beigās atstāja negrozītu zemākas instances tiesas lēmumu, Gabrieļanam bija jādodas uz cietumu, taču jaunietis bija pazudis.
2016. gada martā 1995. gadā dzimušais Gabrieļans otrdien tika aizturēts Parakaras ciemā, kas atrodas Armaviras apgabalā.
Saskaņā ar apsūdzību slepkavība notikusi naktī uz 2011. gada 18. decembri ap plkst. 4 upura ģimenes dzīvesvietā Juglā. Gan upurim, gan iespējamam slepkavam tobrīd bija 16 gadi. Gabrieļans tobrīd bija Teikas vidusskolas audzēknis.
Liktenīgajā dienā jaunietis pie sava drauga bija nolēmis pārnakšņot. Pēkšņi viņš aizgāja uz virtuvi, paņēma tur esošo nazi ar 22 centimetrus garu asmeni, atgriezās istabā un bez pamatota iemesla vismaz piecas reizes mērķtiecīgi iedūra savam draugam dzīvībai svarīgos orgānos, liecina apsūdzība. Cietušais no gūtajiem ievainojumiem turpat dzīvoklī nomira. Pēc tam dūrējs izlēca pa logu un aizbēga.
Prokurore Kristīna Sīle tiesā iepriekš apstiprināja, ka nogalinātais un iespējamais slepkava bijuši draugi jau kopš mazotnes. Kāpēc šis noziegums pastrādāts, izmeklētāji nav spējuši izskaidrot. Arī apsūdzībā rakstīts, ka slepkavība notikusi bez pamatota iemesla, atzina prokurore. Viņa informēja, ka ne upuris, ne apsūdzētais liktenīgajā naktī nav bijis alkohola vai aizliegto narkotisko vielu reibumā. Tas gan teorētiski neizslēdz iespēju, ka kāds no puišiem varētu būt lietojis aizliegto vielu sarakstā neiekļautas vielas, kurām ir apreibinoša vai halucinācijas izraisoša iedarbība, norādīja valsts apsūdzības uzturētāja.
