P 30.11.2020.

Retā attēlā iemūžināti divi maģiski Zemes fenomeni vienlaikus

FOTO: NASA

Attēls uzņemts, kosmosa stacijai lidojot dienvidu virzienā no Aļaskas pussalas. Tajā redzamās brīnumainās krāsas ir dažādos veidos mijiedarbojošās daļiņas Zemes augšējā atmosfērā. Tā rezultātā vienā attēlā ir redzami divi dažādi atmosfēras fenomeni. Tiesa, lai arī skats ir patiesi maģisks, tomēr zinātniski ļoti viegli izskaidrojams, vēstīts izdevumā "Science Alert".

Pirmais fenomens ir aurora - zaļgani sarkanais mirdzums attēla kreisajā pusē. Auroras parādās, kad Saules vēja uzlādētas daļiņas saskaras ar Zemes atmosfēru. Sajaucoties ar tādām gāzēm kā skābeklis un slāpeklis, rodas krāšņais fenomens, ko mēs pazīstam kā auroru. 

Tomēr aurora ir tikai viena daļa no šī attēla. Labajā pusē ir redzama dzeltenīgi sarkana gaismas blāzma tieši virs mūsu planētas izliekuma. To dēvē par gaisa mirdzumu (airglow).

Lai saprastu gaisa mirdzumu, ir jāatceras, ka nakts debesis nekad nav pilnīgi tumšas, pat tad, ja neņem vērā zvaigžņu gaismu, gaismas piesārņojumu un izkliedēto Saules gaismu. Piemēram, dienas laikā izdalītais skābeklis naktī izdala papildu enerģiju fotonu veidā. Mirdzumā savu lomu spēlē arī slāpekļa molekulas un reakcijas starp slāpekli un skābekli. 

Šajā gadījumā izdalītie fotoni izskatās zaļgani, savukārt zemākajos atmosfēras slāņos tie var iegūt dzeltenīgu nokrāsu. Šajos atmosfēras slāņos arī sadeg meteorīti, gaisā radot nātrija atomus, kas rada izteikti dzeltenīgu nokrāsu. 

Turklāt Saule, kas gatavojas parādīties, liek planētas malām izskatīties tumši zilām. Tas ir tāda paša iemesla dēļ, kāpēc dienas laikā mums debesis izskatās zilas, proti, kad Saules gaisma saskaras ar molekulām Zemes atmosfērā, parādās zilā gaisma, kurai ir mazākais gaismas viļņa garums.

Redaktors iesaka