P 12.04.2021.

Valdība noteiks ieceļošanas ierobežojumus aptuveni 30 Baltkrievijas amatpersonām

Krišjānis Kariņš

FOTO: LETA

Ministru kabinets šodien lēma noteikt ieceļošanas ierobežojumus atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām, pirmdien mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) informēja, ka Latvija noteiks ieceļošanas ierobežojumus aptuveni 30 Baltkrievijas amatpersonām, par kurām nav šaubu, ka tās bijušas atbildīgas par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāta falsifikāciju un kuras ir atbildīgas par vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem.

Pēc ārlietu ministra teiktā, sankcijas pamatā būs vērstas pret aptuveni 30 Baltkrievijas amatpersonām Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko birojā, Centrālās vēlēšanu komisijā, Iekšlietu ministrijā un Drošības komitejā. Rinkēvičs atturējās komentēt, vai ieceļošanas ierobežojumi attieksies arī uz Lukašenko.

Rinkēvičs skaidroja, ka valdība nav noteikusi, piemēram, finanšu sankcijas, bet gan noteikusi aizliegumu ieceļot, jo šis lēmums ticis koordinēts ar Lietuvu un Igauniju. Ministrs piebilda, ka ar Baltijas valstu noteiktajām sankcijām netiek aizstāts Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas process.

"Mūsu mērķis ir ES sankcijas. Līdz ar to valdība nevadījās pēc nacionālo sankciju likuma, bet gan imigrācijas likuma. Šo ceļu ejam, jo dodam skaidru, politisku signālu, ka nevēlamies savā valstī redzēt virkni amatpersonu, tādējādi arī mudinot ES strādāt ātrāk. Mēs negribam graut ES vienotību šādu lēmumu pieņemšanā, ieviešot precīzas sankcijas," norādīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs pagaidām atturējās konkretizēt, kurām Baltkrievijas amatpersonām būs liegta ieceļošana, bet šīs personas ministrs ar Igaunijas kolēģi kopīgi paziņos šo ceturtdien, 27.augustā.

Kariņš atzina, ka sankciju mērķis ir ierobežot atsevišķu amatpersonu rīcības brīvību ES, vienlaikus uzsverot, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums ir daļa no gaidāmām plašākām ES sankcijām.

Kā ziņots, 9.augustā notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Aleksandrs Lukašenko, kurš atrodas pie varas kopš 1994.gada, ieguvis 80,1% balsu, bet Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Tikmēr Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Lietuva uzņēmusi Tihanovsku un viņas bērnus, jo opozīcijas kandidāte bija spiesta pamest Baltkrieviju pēc tam, kad nākamajā dienā pēc vēlēšanām mēģināja iesniegt sūdzību Centrālajā vēlēšanu komisijā, pieprasot pārskaitīt balsis, un domājams, saņēma draudus vērsties pret viņas bērniem un vīru.

Atrazdamās Viļņā, Tihanovska vērsusies pie Eiropas valstu vadītājiem, aicinot viņus neatzīt Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, un iniciējusi Koordinācijas padomes izveidi varas nodošanas nodrošināšanai Baltkrievijā, solot ka tā izsludinās jaunas vēlēšanas ar ārvalstu novērotājiem.

Vācijas kanclere Angela Merkele pagājušajā nedēļā pēc Eiropas Savienības samita paziņoja, ka bloka dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus.