Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Cryosphere Discussions", iegūtie rezultāti aprakstīti kā "satriecoši", jo liecina, ka līdz gadsimta beigām jūras līmenis ledāju kušanas dēļ varētu pacelties vēl par vienu metru. Izanalizējot no 1994. līdz 2017. gadam ar satelītiem iegūtos ledāju, kalnu un ledus segu attēlus, identificējuši, kāda ir patiesā globālās sasilšanas ietekme uz mūsu planētu.
"Katrs centimetrs jūras līmeņa pieaugumā nozīmē, ka miljoniem cilvēku zaudē savas dzīvesvietas," izdevumam "The Guardian" komentēja pētnieks Endijs Šeperds.
Dramatiskais ledus zudums var nest arī citas negatīvas sekas, piemēram, Arktikas un Antarktikas ūdeņu bioloģiskās veselības pasliktināšanos, kā arī planētas spējas atstarot Saules radiāciju atpakaļ kosmosā mazināšanos.
Jaunais pētījums sakrīt ar klimata zinātnieku paredzēto sliktāko scenāriju.
"Iepriekš zinātnieki ir pētījuši individuālus reģionus, piemēram, Antarktiku vai Grenlandi, kur kūst ledus. Tomēr šī ir pirmā reize, kad zinātnieki ir aplūkojuši, kas notiek ar kūstošo ledu uz visas planētas. Tas, ko mēs atklājām, mūs pārsteidza," piebilda Šeperds.
Pētnieki saka, ka sniegs, kas ik gadu uztur Grenlandes ledājus, vairs nespēj sacensties ar ledus kušanas arvien pieaugošo ātrumu. Tas nozīmē, ka
Grenlandes ledus sega turpinās zaudēt masu pat tad, ja gaisa temperatūra nepieaugs.
NASA pētnieki aplēsuši, ka laika posms no 2010. līdz 2019. gadam bija visu laiku siltākā reģistrētā desmitgade.
