/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2020/08/29/13307706t1h3fdb.jpg)
Īlons Masks prezentējis Ģertrūdi - cūku, kurai smadzenēs ievietots monētas lieluma čips. Tā ir daļa no uzņēmēja ambiciozā plāna radīt smadzeņu-mašīnu interfeisu, vēsta BBC.
"Tas ir kā "Fitbit" tavā galvaskausā ar maziem vadiņiem," Masks sacīja pasākumā.
Viņa jaunuzņēmums "Neuralink" pieteicies atļaujai nākamgad sākt pētījumus ar cilvēkiem.
Interfeiss varētu palīdzēt cilvēkiem ar neiroloģiskām slimībām kontrolēt telefonus vai datorus, izmantojot prātu. Masks uzskata, ka ar laiku šādus čipus varētu izmantot, lai ārstētu demenci, Pārkinsona slimību un muguras smadzeņu bojājumus.
Taču ilgtermiņa mērķis ir veicināt laikmeta, ko Masks sauc par "supercilvēku apziņu", attīstību. Daļēji tādēļ, lai cīnītos ar mākslīgo intelektu, kas, pēc uzņēmēja vārdiem, varētu iznīcināt cilvēci.
Ģertrūde bija viena no trim cūkām, kas piedalījās piektdienas demonstrācijā. Viņai ēdot vai ostos, nervu aktivitātes parādījās grafikā, kas tās izsekoja. Procesors viņas smadzenēs sūta bezvadu signālus, kas liecina, ka viņas šņukurā aktivizējas nervi, meklējot ēdienu.
Masks sacīja, ka oriģinālā "Neuralink" ierīce, kas tika atklāta tikai pirms gada, ir padarīta vienkāršāka un mazāka. "Tā patiesībā diezgan labi pieklājas galvaskausam. Tā varētu būt zem jūsu matiem, un jūs to nepamanītu," viņš teica.
Ierīce, ko uzņēmums izstrādā, sastāv no nelielas zondes, kurā ir vairāk nekā 3000 elektrodu, kas pievienoti par cilvēka matiem mazākiem, elastīgiem pavedieniem, kas spēj monitorēt 1000 neironu aktivitāti.
Pirms prezentācijas Pensilvānijas universitātes speciālists Ari Bendžamins sacīja "BBC News", ka lielākais izaicinājumus tehnoloģijai varētu būt milzīgā cilvēku smadzeņu sarežģītība.
"Kad viņiem būs šie ieraksti, "Neuralink" tos būs jāatkodē un kādā brīdi tiks sasniegta barjera, kas ir mūsu pamatzināšanu trūkums par to, kā strādā smadzenes, vienalga, no cik neironiem tiks veikti ieraksti," viņš sacīja.
Maska uzņēmumi "SpaceX" un "Tesla" piesaistījuši sabiedrības uzmanību ar plāniem attīstīt lidojumus kosmosā un elektroauto. Taču abi arī demonstrējuši uzņēmēja ieradumu paust skaļus paziņojumus par topošajiem projektiem, kuriem beigu beigās nepieciešams krietni ilgāks laiks, nekā plānots.