Tūkstošiem Maurīcijas iedzīvotāju sestdien, 29. augustā, izgāja galvaspilsētas Portluī ielās, protestējot pret valdības gauso reakciju uz katastrofālu naftas produktu noplūdi no pagājušajā mēnesī avarējuša Japānas kuģa, kas, iespējams, izraisījusi desmitiem delfīnu bojāeju.
Protestētāji nesa Maurīcijas karogus un plakātus ar tekstiem "Jums nav kauna" un "Jūsu nekompetence posta mūsu salu".
Kuģis "Wakashio" jūlijā uzskrēja uz koraļļu rifa netālu no šīs Klusā okeāna salu valsts krastiem un no gandrīz 4000 tonnām mazuta, kas tajā atradās, aptuveni 1000 tonnas izplūda Maebūras lagūnas ūdeņos, piesārņojot aizsargājamos mitrājus un nelielu salu, uz kuras atrodas putnu rezervāts.
Pārējos naftas produktus no kuģa izdevās izsūknēt, iekams tas pārlūza uz pusēm un lielākā puse pagājušajā nedēļā nogrima.
Tūkstošiem brīvprātīgo dienām ilgi centās ierobežot piesārņojumu ar pašdarinātām aizsargbonām no cukurniedrēm piebāztiem audekla maisiem un tukšām plastmasas pudelēm, bet vides dienestu darbinieki steidza glābt bruņurupuču mazuļus, putnus un aizsargājamos augus.
Maurīcijas varas iestādes piektdien paziņoja, ka krastā izskaloti vismaz 39 beigti delfīni, bet viņu bojāejas cēlonis nav skaidrs. Valdība norādīja, ka diviem delfīniem sekcijā nav atklātas mazuta pēdas un viņi, domājams, gājuši bojā "bēdīgas sagadīšanās pēc", taču vides aizsardzības organizācija "Eco-Sud" aicinājusi turpmākajās sekcijās ļaut būt klāt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un uzklausīt neatkarīgu ekspertu viedokli. Daļa speciālistu pieļauj, ka pie delfīnu nāves vainīgi ūdenī šķīstoši piesārņojuma komponenti, un pauž arī bažas par piesārņojuma sekām ilgākā laika periodā.
Kuģa īpašniekiem un Maurīcijas valdībai tiek pieprasīts veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc "Wakashio" bija novirzījies no kursa par vairākām jūdzēm un nonāca tik tuvu koraļļu rifam. Pagājušajā nedēļā Portluī tika apcietināts kuģa kapteinis un viņa palīgs, Indijas un Šrilankas pilsoņi, ko apsūdz kuģošanas drošības apdraudēšanā.
Maurīcijas premjerministrs Pravinds Džagnots skaidrojis valdības novēloto reakciju ar sliktiem laikapstākļiem.
Vēl viena protesta akcija 12.septembrī paredzēta Maebūras pilsētiņā, kas no piesārņojuma cietusi vissmagāk.
Maurīcijas ekonomika ir ļoti atkarīga no starptautiskā tūrisma, ko jau jūtami ietekmējusi jaunā koronavīrusa pandēmija.
