P 23.11.2020.

Politiķi izsakās par vēlētāju aptauju rezultātiem

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.

FOTO: Mārtiņš Otto, TVNET

Vēlētāju aptaujas, kurā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts ieguvis 8,8% lielu atbalstu, rezultāti liecina, ka rīdziniekiem ir vēlme pēc varas maiņas, aģentūrai LETA atklāja saraksta līderis Einārs Cilinskis.

Gan Cilinskis, gan saraksta otrais numurs Edvards Smiltēns nevēlējās komentēt aptaujas datus, norādot, ka vēsturiski tie mēdz atšķirties no vēlēšanu gala rezultātiem.

Smiltēns arī norādīja, ka par jebkāda veida koalīcijas veidošanu varēs runāt pēc tam, kad būs pieejamie oficiālie vēlēšanu rezultāti. Viņš piebilda, ka partiju apvienība piedāvājusi izvēli nacionālkonservatīviem vēlētājiem. Tāpat viņš atgādina, ka politiskais spēks ir novilcis divas konkrētas "sarkanās līnijas" - pret partijām "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai", kā arī pret populismu.

Viņš piebilda, ka politiskais spēks savas attiecības ar vēlētājiem veido ilgtermiņā.

Savukārt Cilinskis piebilda, ka nelielā vēlētāju aktivitāte nozīmē, ka jaunievēlētajiem politiķiem būs nepieciešams strādāt ar apkaimēm un iedzīvotājiem, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par domes darbu.

Vēlētāju zemā aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir Latvijas politikas katastrofa, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Krievu savienības (LKS) mēra amata kandidāts Miroslavs Mitrofanovs.

Lai arī pagaidām vēlētāju aptaujas rezultāti LKS ir labvēlīgi, Mitrofanovs uz tiem raugās piesardzīgi.

"Mēs labi atceramies to, kas bija pirms rīs gadiem Rīgā, kad situācija nakts laikā kardināli mainījās un sajūsmu ātri mainīja sarūgtinājums," teica politiķis, gan piebilstot, ka pagaidām viss iet pēc LKS plāna.

Vērtējot vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās, Mitrofanovs akcentēja, ka tā ir ļoti maza. "Tā ir katastrofa Latvijas politikai. Ja kaimiņvalstīs politiskā aktivitāte aug, tad Latvijā ir tieši pretēji. Ir liela vilšanās par valsti, bet nav vēlmes neko mainīt," teica politiķis.

Viņaprāt, partijām jākļūst tuvākām tautai, cenšoties politikai un partijām piesaistīt vairāk cilvēku, tādējādi iesaistot arvien vairāk cilvēku politiskās dienaskārtības veidošanā.

Ņemot vērā to, ka vēlētāju aptaujā daudzi krievvalodīgie atteicās atklāt savu izvēli, Mitrofanovs uzsvēra, ka tā ir sena problēma - Latvijas krievvalodīgie cilvēki kautrējas skaļi runāt par savām politiskajām simpātijām, jo, ņemot vērā politisko sašķeltību, viņi tiek kaunināti.

Par lielāko intrigu krievvalodīgo vēlētāju vidē Mitrofanovs sauc to, cik daudz balsu dabūs partija "Alternative".

Politiskā partija "Saskaņa" pieļauj iespēju, ka tā Rīgas domē var nokļūt opozīcijā, teikts partijas izsūtītajā preses paziņojumā.

Tajā norādīts, ka, ja partija nokļūs koalīcijā, tā neatkāpsies no iepriekš solītā, lai nodrošinātu koalīcijas stabilitāti. Savukārt, nokļūstot opozīcijā, tā sola būt principiāla un organizēta opozīcija.

Partija arī uzsver, ka tā neatbalstīs nevienas amatpersonas ievēlēšanu, ja nebūs koalīcijas partneri.

Rīgas domē ievēlētiem deputātiem būs milzīgs izaicinājums atrast kopsaucējus, prognozēja bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Partijas "Saskaņa" Domes vadītājs politiskā spēka sniegumu līdz oficiālo rezultātu paziņošanai pagaidām atturas komentēt, uzsverot, ka tas, kā jaunais domes sasaukums un pati "Saskaņa" tajā varēs strādāt turpmākos piecus gadus, atkarīgs ne tikai no procentuālā sadalījuma, bet arī cilvēkiem, kas būs iekļuvuši domē.

Ušakovs gan akcentēja, ka patlaban iespējams prognozēt grūtības izveidot koalīciju un sastrādāties domē ievēlētajiem cilvēkiem.

"Ievēlētajiem deputātiem būs milzīgs izaicinājums atrast kopsaucējus," uzskata politiķis.

Ušakovs gan solīja, ka neatkarībā no tā, vai "Saskaņas" politiķi domē būs pozīcijā vai opozīcijā, viņi strādās rīdzinieku labā.

Vērtējot salīdzinoši zemo vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās, Ušakovs pauda, ka pēdējā pusotra gada notikumi nav veicinājuši rīdzinieku vēlmi aktīvāk piedalīties vēlēšanās. Viņaprāt, zemā aktivitāte pamatā ir saistīta ar cilvēku bažām par Covid-19.

"Vēlēšanu organizēšana, kad Eiropa ir slēgta un ir Covid-19 draudi, arī nospēlēja lomu. Savukārt politiskie faktori te ir sekundāri, jo cilvēki pamatā baidās par Covid-19," vērtēja Eiropas Parlamenta deputāts.

Zemā vēlētāju aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu būt saistīta ar "Saskaņas" vēlētāju vilšanos un nedošanos balsot, aģentūrai LETA sacīja partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Vilnis Ķirsis. 

"Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati par aktivitāti vēlēšanu iecirkņos liecina, ka tajos iecirkņos, kur vēsturiski labākie rezultāti bijuši "Saskaņai", šogad aktivitāte ir zemākā.

Man ir hipotēze, ka "Saskaņas" vēlētāji ir apmulsuši, varbūt viņiem ir kauns par pēdējos 10 gados "paveikto", tāpēc viņi nav devušies balsot," sacīja Ķirsis. 

Viņaprāt, tas ir viens no galvenajiem zemās vēlētāju aktivitātes iemesliem, vienlaikus to varētu būt ietekmējuši arī daži citi faktori, piemēram, bažas par Covid-19 izplatību, tas, ka šīs ir ārkārtas vēlēšanas, vasaras faktors un citi iemesli. 

Jautāts par vēlētāju aptaujas rezultātiem, Ķirsis sacīja, ka pret tiem izturas piesardzīgi un lielos secinājumus varēšot izdarīt tad, kad būs zināmi CVK oficiālie rezultāti. 

Ķirsis piebilda, ka primāri būtu vēlams, lai valdošo koalīciju Rīgas domē varētu izveidot valdību veidojošās partijas.

Koalīcija būtu jāveido Rīgas domes līdzšinējās opozīcijas valstiskajām partijām jeb tiem galvaspilsētas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, kuri veido valdību, tomēr vispirms vēl ir jāsagaida vēlēšanu rezultāti, aģentūrai LETA pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas pauda apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) kopīgā saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis.

Politiķis apliecināja, ka APP ir gatava uzņemties līderību koalīcijas veidošanā. Vaicāts, vai ir gatavs pie iespējas kļūt par Rīgas mēru, Staķis norādīja, ka Rīgas dome būtu jāvada tai partijai, kura būs parādījusi labākos rezultātus no valstiskajiem jeb tā dēvētajiem centriski labējiem politiskajiem spēkiem.

Staķis skaidroja, ka AP jau iepriekš ir aicinājusi Rīgas domes līdzšinējās opozīcijas valstiskās, valdību veidojošās partijas drīz vien pēc vēlēšanām sākt sarunas par darāmo galvaspilsētas domē. Politiķis arī uzsvēra, ka vēl gaidīs vēlēšanu rezultātus, jo kā uzņēmējs ir piesardzīgs teikt "hop!", pirms droši zināms, ka ir pārlēkts.

Reizē APP Rīgas mēra amata kandidāts norādīja, ka skaidrs, ka vairākums ir nobalsojuši par pārmaiņām. Vēlētāju aptaujas labos datus par atbalstu AP Staķis skaidroja ar partijas koncentrēšanos uz darba plāniem, nevis partijas ķildām. Politiķis atzina, ka vēlēšanu rezultāti APP var būt sliktāki, nekā vēlētāju aptaujas dati, ņemot vērā, ka liels skaits uzrunāto vēlētāju neatbildēja uz aptaujas jautājumu.

Partija "Alternative" apsvērs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu tiesā, ja partiju no iekļūšanas domē šķirs daži simti balsu, aģentūrai LETA sacīja "Alternative" deputāta kandidāts Aleksejs Rosļikovs. 

Viņš uzsvēra, ka iespējamā 300 vēlētāju balsu atzīšana par nederīgām ir ļoti liels skaits Rīgai, un gadījumā, ja "Alternative" no iekļūšanas domē šķirs daži simti balsu, partija vēlēšanu rezultātus apstrīdēs tiesā.

Vienlaikus Rosļikovs uzsvēra, ka, viņaprāt, "Alternative" šajās vēlēšanās sasniegusi labu rezultātu un būs pārstāvēta domē.

Savukārt, jautāts par vēlētāju aptaujas rezultātiem, Rosļikovs norādīja, ka tiem nevajadzētu ticēt, jo 30-40% vēlētāju neatklāja savu izvēli, bet gandrīz puse vēlētāju nobalsojuši iepriekšējā balsošanā, kad vēlētāju aptauja netika veikta. 

"Pagaidīsim Centrālās vēlēšanu komisijas publicētos rezultātus, tur būs pavisam citi skaitļi," sacīja Rosļikovs. 

Jautāts, kā skaidrojama zemā vēlētāju aktivitāte, Rosļikovs atbildēja, ka, pirmkārt, vainojami laikapstākļi, otrkārt - lielas daļas krievvalodīgo vēlētāju vilšanās partijā "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienībā. 

Zemā vēlēšanu aktivitāte Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu būt saistīta ar to, ka daļa krieviski runājošo rīdzinieku neaizgāja vēlēt, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda partijas "Gods kalpot Rīgai" mēra amata kandidāts Oļegs Burovs.

Viņš stāstīja, ka viņu sarūgtina pārāk zemā iedzīvotāju aktivitāte, uzsverot, ka vēlēšanu iecirkņi bija gandrīz tukši.

Lūgts komentēt vēlētāju aptaujas rezultātus, Burovs bija atturīgs, uzsverot, ka izdarīt secinājumus pēc šīm aptaujām ir pāragri. Viņš vēlas vēl dažas stundas pagaidīt līdz būs pieejami oficiālie rezultāti.

Burovs norādīja, ka "Gods kalpot Rīgai" ir izstrādāta programma, un viņš solīja, ka partijas biedri izdarīs visu, lai to īstenotu. "Mēs zinām, ko darīt un mēs esam gatavi sadarbībai," klāstīja Burovs.

Vēlēšanu rezultātus Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, iespējams, ietekmēja plašā partiju izvēle, jo šoreiz vēlēšanās piedalījās 15 ļoti dažādas partijas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "KPV LV" Rīgas mēra amata kandidāts, Saeimas deputāts Ralfs Nemiro.

Viņš atklāja, ka lepojas ar komandu, ko bija sapulcinājis, un pauda pateicību tiem, kas savu balsi atdevuši par viņa pārstāvēto politisko spēku, un solīja, ka nākotnē partija centīsies parādīt savu darbu gan kā Saeimas deputāti, gan ministri.

Vaicāts, vai pie vainas zemajiem partijas rezultātiem varētu būt partijas pārstāvju līdz šim paveiktais valdībā vai Saeimā, viņš minēja, ka tas varētu būt faktors.

"Ja skatās uz ministru darbu, tad domāju, ka ekonomikas ministrs un iekšlietu ministrs ir ļoti aktīvi, savukārt labklājības ministres sekmes ir ļoti atkarīgas no Finanšu ministrijas "naudas maciņa"," klāstīja Nemiro.

Viņš pauda cerību, ka Rīgā notiks izmaiņas uz labo pusi, kā arī uzsvēra, ka visu šo priekšvēlēšanas laiku teica, ka cilvēki ir nobrieduši pārmaiņām.

"Šobrīd mēs ļoti atpaliekam no galvaspilsētām citur Eiropā," minēja Saeimas deputāts.

Politiskā loģika saka, ka jaunajam Rīgas mēram būtu jānāk no politiskā spēka, kas uzvarēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis pagaidām atturas vērtēt vēlētāju aptaujas rezultātus, norādot, ka ir jāsagaida oficiālie vēlēšanu rezultāti.

Kariņš akcentēja zemo vēlēšanu aktivitāti, kas varētu būt saistīta gan ar vasaras beigām un sliktajiem laikapstākļiem, kā arī Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ cilvēki ir piesardzīgāki. Viņš gan atzinīgi novērtēja to, kā noorganizētas vēlēšanas.

Amatpersona pauda cerību, ka jaunais Rīgas domes sastāvs būs tāds, ar kuru valdība varēs sadarboties, uzsverot, ka līdz šim tas esot bijis "diezgan apgrūtināti".

"Ceru, ka līdzšinējā situācija mainīsies. Lai gan jau tagad ir skaidrs, ka Rīgas dome būs diezgan saskaldīta un partijām būs jābūt gatavām meklēt kompromisus un sadarboties," teica Kariņš.

Premjers pašlaik nevēlas prognozēt to, kāda varētu būt jaunā domes koalīcija, tomēr viņš sacīja, ka būtu gandarīts, ja tā būtu līdzīga valdības koalīcijai. Viņš arī piekrita, ka Saeimas koalīcija un valdība ir sarežģīta, bet tomēr rīcībspējīga piecu partiju komanda, kas ir spējusi šādā sastāvā sastrādāties.

Jautāts par to, kam būtu jāieņem galvaspilsētas mēra krēsls, Kariņš norādīja, ka tam nav neviena skaidra priekšraksta, tomēr loģika diktētu, ka tam būtu jābūt no partijas, kas iegūs lielāko balsu īpatsvaru un varēs izveidot koalīciju.

"Es to sauktu par politisko loģiku - tas vismazāk pārsteigtu un būtu pareizi," teica Kariņš, savu kļūšanu par premjeru no partijas, kas vēlēšanās neguva lielāko balsu skaitu, saistot ar sarežģīto valdības veidošanas procesu, kura laikā vairākiem citiem premjera amata kandidātiem tomēr neizdevās to izdarīt.

Kariņš pauda cerību, ka vēlēšanu rezultāti nenesīs "nepatīkamus pārsteigumus" un ka partijas varēs sastrādāties un ātri sākt darbu.

Aktuālākās ziņas