"Progresīvie" atsevišķu deputātu frakciju Rīgas domē neveidos

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotā saraksta līderi Viesturs Zeps (no labās), Mārtiņš Kossovičs un Antoņina Ņenaševa pēc kandidātu saraksta iesniegšanas gaidāmajām Rīgas domas vēlēšanām.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

No partijas "Progresīvie" Rīgas domē ievēlētie deputāti neveidos atsevišķu deputātu frakciju, aģentūrai LETA teica "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" (AP/P) apvienotā saraksta otrais numurs, "Progresīvo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs. "Progresīvie" ir ieguvuši pusi no 18 AP/P mandātiem Rīgas domē.

Sākot veidot politisko sadarbību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, partijas esot vienojušās par vienas frakcijas veidošanu, līdz ar to neveidošoties līdzīga situācija kā ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai", kas iepriekšējās vēlēšanās startēja ar vienu sarakstu, bet domē veidoja divas atsevišķas frakcijas, uzsvēra Kossovičs.

Viņš informēja, ka AP/P šodien noticis intensīvs darbs, sasauktas visu apvienību veidojošo partiju valžu sēdes gan atsevišķi, gan kopā ar ievēlētajiem deputātiem, un tajās lemts par turpmāko darbu. Visticamāk, pirmdien notiks no kopīgā saraksta domē ievēlēto deputātu tikšanās. 

Kosovičs uzskata, ka "Progresīvajiem" situācijā, kad pie vēlēšanu urnām devās tik maz vēlētāju, izdevies sasniegt labu rezultātu, jo vēlēšanās visaktīvākie bijuši jauni cilvēki, kuri uz Rīgu raugās citādāk.

"Mēs nevilkām sarkanās līnijas, bet pārliecinājām ar savu vēlmi padarīt Rīgu modernu, zaļu un iekļaujošu," teica Kossovičs, piebilstot, ka tā ir viņa pārliecība un, ja pētītu vēlēšanu rezultātus, tad noteikti gūtu tam apstiprinājumu.

Politiķis pauda cerību, ka astoņus mēnešus ilgušais posms, kad Rīga bija bez politiskās varas, ātri noslēgsies un koalīcijas veidošanā netiks runāts daudz par atbildības jomām, bet gan pēc iespējas ātrāk dome sāks darbu, lai beidzot saremontētu Brasas tiltu, Deglava tiltu un paveiktu pārējos darbus, kas interesē rīdziniekus.

LETA jau ziņoja, ka no "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" (AP/P) apvienotā saraksta Rīgas domē visvairāk varētu būt ievēlēti partijas "Progresīvie" pārstāvji, kuri pēc pašreiz redzamajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem ieguvuši pusi no AP/P izcīnītajām 18 vietām.

Veicot aprēķinus pēc pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā pieejamās informācijas, Rīgas domē varētu būt iekļuvuši septiņi politiskie spēki un vēlēšanu potenciālie uzvarētāji - AP/P apvienotais saraksts - ticis pie 18 deputātu mandātiem.

Pēc sākotnējiem rezultātiem no partijas "Progresīvie" Rīgas domē provizoriski ievēlēti deviņi cilvēki - Mārtiņš Kossovičs, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Agnese Logina, Viesturs Kleinbergs, Miroslavs Kodis, Mairita Lūse, Rūta Mežavilka un Justīne Panteļējeva.

Partiju apvienībā esošā partija "Latvijas attīstībai" provizoriski varētu būt ieguvusi četras deputātu vietas. No šīs partijas, iespējamss ievēlēti Anete Jēkabsone-Žogota, Māris Mičerevskis, Iveta Ratinīka un Viesturs Zeps.

Savukārt no partijas "Kustība Par", iespējams, ievēlēti trīs cilvēki - Mārtiņš Staķis, Ivars Drulle un Laima Geikina.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā Vienotība" - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.