P 23.11.2020.

Pie vairākiem cilvēkiem, kuri bija pieteikuši balsošanu dzīvesvietā, nav ieradušies vēlēšanu komisijas pārstāvji

Pase un ID karte. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Vēlēšanu komisijas pārstāvji Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dienā, 29.augustā, nav ieradušies pie vairākiem cilvēkiem, kuri bija pieteikuši balsošanu savā atrašanās vietā, noskaidroja aģentūra LETA.

Kāda rīdziniece aģentūru LETA informēja, ka 27. augustā portālā "Latvija.lv" iesniegusi iesniegumu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai par to, ka savas veselības stāvokļa dēļ vēlas balsot dzīvesvietā. No portāla tika iegūts apstiprinājums, ka iesniegums saņemts un nodots vēlēšanu iecirkņa komisijai. 

Taču 29. augustā pie vēlētājas neviens neesot ieradies. Viņa vairākkārtīgi zvanījusi pa Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informatīvo tālruni, lai painteresētos, kad ieradīsies kāds no komisijas. Katru reizi saņemta atbilde, ka tas notiks vēlāk. Tomēr līdz pat plkst.22 neviens nav ieradies un viņa nav nobalsojusi.

Minētā sieviete uzskata, ka viņai nav bijusi iespēja realizēt savas vēlēšanu tiesības, par ko ir paredzēta kriminālatbildība. Viņasprāt, ar šādu rīcību no Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas puses viņa tikusi diskriminēta veselības stāvokļa dēļ.

Viņa arī informē, ka aptaujājusi vairākas paziņas, kas iesniedza iesniegumus par balsošanu atrašanās vietā, un uzzinājusi, ka arī pie citām personām Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija nav ieradusies.

Persona iesniegusi iesniegumu tiesībsargam, Ģenerālprokuratūrai, Valsts policijai kā arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un Rīgas vēlēšanu komisijai, aicinot situāciju izvērtēt. 

Viņasprāt, pastāv lielas šaubas par vēlēšanu rezultātu leģitimitāti, līdz ar to ir jāatceļ vēlēšanu rezultāti un jāizsludina jaunas vēlēšanas.

Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins atzina, ka šādas situācijas ir bijušas vairākas, apmēram astoņas.

Viņš informēja, ka šonedēļ plānots apkopot visas sūdzības un izskatīt tās komisijas sēdē, lai analizētu iemeslus.

Lai saprastu, kādi ir bijuši iemesli tam, kāpēc komisijas pārstāvji nav ieradušies pie vēlētāja dzīvesvietā, ir nepieciešams redzēt kad vēlētājs pieteicis mājas vizīti un kad šo informāciju saņēma iecirknī.

Kokins pieļāva, ka šajā situācijā var būt arī tehniskas kļūmes, kad iecirknis laikus nav saņēmis informāciju, taču neizslēdza arī vēlēšanu iecirkņa darbinieku neizdarību.

Viņš uzsvēra, ka visas sūdzības tiks apkopotas, izskatītas un sabiedrībai tiks sniegta izsmeļoša informācija.

Kokins uzskata, ka kopumā šādu gadījumu ir maz un to dēļ nebūtu atceļami vēlēšanu rezultāti.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu (VDD) veikt lietas apstākļu pārbaudi.

Rīgas domes vēlēšanās galīgos vēlēšanu rezultātus nosaka un apstiprina Rīgas vēlēšanu komisija. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt CVK. To var izdarīt triju darba dienu laikā, tātad, līdz trešdienai, 2.septembrim.

CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums, kas jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ir galīgs un nav apstrīdams.

Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti netiks apstrīdēti, jaunie deputāti uz pirmo domes sēdi ir jāuzaicina ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. Apvienības "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" kopīgais saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā vienotība" - desmit, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.

Aktuālākās ziņas