Mūžībā aizsaukta kino un teātra zinātniece, tulkotāja Silvija Līce

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: LETA

29. augustā mūžībā devusies radošas enerģijas apveltīta plašas amplitūdas kultūras personība, kino un teātra zinātniece, dokumentālo filmu scenāriju un daudzu grāmatu autore, tulkotāja un valodu pasniedzēja, Dr. artis Silvija Līce (1940- 2020).

Par to pavēstīja Latvijas Kinematogrāfistu savienība, atklājot, ka atvadīšanās no Silvijas notiks piektdien, 4.septembrī, plkst. 15:00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Silvija Līce ir viena no pirmajām latviešu kino zinātniecēm ar grādu, kuru ieguvusi Latvijas ZA Valodas un literatūras institūta aspirantūrā un PSRS Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā. Viņas pētniecības pieejai raksturīga objektīva analīze un precizitāte faktu izklāstā. Ilgstoši bijusi arī LZA institūta pētniece.

Radošajā biogrāfijā ierakstāmi darbi - monogrāfija "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977.), līdzautorība - "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989.) u.c.. Silvija Līce savos darbos padziļināti analizējusi un vērtējusi filmu montāžu un vizuālo kvalitāti. Izveidojusi grāmatu par operatoru Māri Rudzīti (1983.), aktierfilmu operatoru portretu krājumu "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu" (1995.).

Silvjas Līces darbos smalkjūtīgi atklājas radošās personības, izmantojot dokumentālās liecības un intervijas. Krājumā "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino" (1991.) apkopoti Līces portretraksti par Latviešu režisoriem, portretgrāmatās par kino un teātra aktieriem un operdziedātājiem - "Valdemārs Zandbergs" (1987.), "Stāsts par laimīgu cilvēku" (par P.Grāveli, 1990.), "Dokumentālā fantāzija" (par A.Poļakovu, 1992.), "Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (1992. un 2001.), "Bez Baltā Nama" (1995.), "Inese Galante" (1999.).

Kā tulkotāja Silvija Līce regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa "Orfejs nokāpj ellē", Ļ.Tolstoja-B.Rozejas "Anna Kareņina", G.Flobēra "Bovarī kundze", Ž.Grio-A.Renē "Dzīve ir romāns", daudzsēriju-Skota Ficdžeralda "Ir maiga nakts" un citus klasikas meistardarbus.

Latvijas Kinematogrāfistu savienība vēstīja, ka Silviju Līci raksturo zināšanas, kompetence un augstas kultūras cilvēka delikātums par katru tēmu, katru personu, katru darba uzdevumu, kura rezultātā ir kvalitāte.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu