Krievija pastiprina atbalstu Lukašenko (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Foto: AP/Scanpix

Krievija trešdien, 2. septembrī, paudusi noteiktu atbalstu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš cenšas apspiest protestus pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Maskava ir atzinusi par leģitīmām 9. augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Kremlim izrādot atbalstu Lukašenko, Baltkrievijas un Krievijas valdības tuvākajās dienās plāno vairākas augsta līmeņa politiskās un militārās tikšanās.

Ceturtdien vizītē Minskā ieradīsies Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins. Viņš būs augstākā ranga Krievijas amatpersona, kas apmeklējusi Baltkrieviju, kopš tur sākās protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Kremlis šonedēļ arī paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "tuvāko pāris nedēļu" laikā uzņems vizītē Lukašenko.

Kremlis arī paziņojis, ka Maskava, ja situācija kļūs nekontrolējama, ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju tiesībsargāšanas iestāžu kontingentu, lai apspiestu pret Lukašenko režīmu vērstos protestus.

Savukārt piektdien Maskavā paredzējis ierasties Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins, lai piedalītos Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) aizsardzības ministru sanāksmē.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien Maskavā, tiekoties ar savu Baltkrievijas kolēģi Vladimiru Makeju, solīja, ka

Maskava stingri reaģēs uz jebkuru mēģinājumu "sašūpot situāciju" Baltkrievijā, un apsūdzēja Maskavas ienaidniekus mēģinājumos "atraut Baltkrieviju no Krievijas" un graut abu valstu savienību.

Lavrovs arī pauda atbalstu Lukašenko ierosinātajām konstitucionālajām reformām, lai gan nav zināms, ko tieši tās ietvertu.

Ministrs atzina, ka daudzi protestētāji Baltkrievijā ir miermīlīgi noskaņoti, bet apgalvoja, ka tur ieradušies arī grupējumi no ārvalstīm, sevišķi nacionālisti no Ukrainas, kas vēlas uzkurināt situāciju.

Viņš pārmeta Eiropas Savienībai (ES) un NATO "destruktīvus paziņojumus", ar to acīmredzot domājot NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga aicinājumu Krievijai neiejaukties Baltkrievijas krīzē un ES paziņojumu par sankciju gatavošanu.

Lavrovs arī noraidīja sarunu iespējamību ar Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomi.

"Mēs uzskatām, ka nav jēgas tikties," sacīja Lavrovs.

Viens no Koordinācijas padomes prominentākajiem locekļiem Bijušais Baltkrievijas kultūras ministrs un diplomāts Pavels Latuško šodien paziņoja, ka pametis Baltkrieviju un devies uz Poliju un Lietuvu, kur viņam paredzēta tikšanās ar Tihanovsku.

Latuško sacīja, ka nezina, kad atgriezīsies Baltkrievijā.

Latušo bija viens no opozīcijas pārstāvjiem, kas tika izsaukti uz nopratināšanu krimināllietā, ko Baltkrievijas varasiestādes ierosinājušas par varas sagrābšanas mēģinājumu. Vairāki Koordinācijas padomes locekļi ir aizturēti.

Makejs apgalvoja, ka situācija Baltkrievijā norimst, lai gan milicija joprojām apspiež demonstrācijas ar spēku.

Baltkrievijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka "iekšējās pretrunas" valstī tiks tuvākajā nākotnē atrisinātas, un uzsvēra, ka Baltkrievijai izdevies izvairīties no "krāsainās revolūcijas".

Baltkrievijas policija otrdien apspieda studentu protestus, aizturot 128 cilvēkus.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu