Vidzemē iznīcinātas divas mazā ērgļa ligzdas

Mazais ērglis

FOTO: DAP

Mežsaimnieki Vidzemē ir iznīcinājuši divas mazā ērgļa ligzdas, kas ir īpaši aizsargājams putns, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna.

Reaģējot uz iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju sniegtajām ziņām, DAP konstatējusi mežsaimnieciskās darbības veikšanu mikroliegumos periodā, kad to darīt ir aizliegts. Viens pārkāpums konstatēts Latgalē, Līvānu novadā, vēl divi Vidzemē - Raunas un Priekuļu novados.

Raunas novada mikroliegumā DAP valsts vides inspektori secināja, ka bez ciršanas apliecinājuma nozāģētas vismaz 13 egles, tajā skaitā koks, kurā atradās mazā ērgļa ligzda, kas līdz ar to ir izpostīta. Savukārt Priekuļu novadā vides inspektori apsekoja teritoriju, kurā konstatēta mazā ērgļa ligzda un putni tajā audzinājuši mazuļus, taču mikrolieguma izveide iepriekš tikusi atteikta. Apmeklējot teritoriju augusta beigās, inspektori secināja, ka šajā vietā veikta kailcirte un nocirsts arī koks ar visu ligzdu.

Pārbaudot informāciju par iespējamu pārkāpumu Līvānu novada mikroliegumā, kas izveidots mazā ērgļa aizsardzībai, DAP inspektori konstatēja, ka tikai pirms pāris dienām mazā ērgļa ligzdas tuvumā ir veikta mežsaimnieciskā darbība, tajā skaitā pilnībā nozāģēts viens koks, kas atrodas tieši blakus ligzdai. Turpat izveidots arī ceļš kokmateriālu izvešanai no meža.

"Lai gan ligzdā šogad perēšana un mazuļu audzināšana nenotiek, tas nenozīmē, ka ir atļauts cirst kokus lieguma laikā," skaidroja DAP Latgales reģionālās administrācijas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis, piebilstot, ka tieši blakus šim mikroliegumam pārbaudes laikā manīts mazo ērgļu pāris, kas tur barojas.

Sugu un biotopu aizsardzības likums attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu putniem aizliedz gan to mērķtiecīgu ķeršanu vai nogalināšanu, gan apzinātu traucēšanu un dzīvotņu postīšanu, gan apzinātu putnu ligzdu un olu iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī ligzdu pārvietošanu. Likums aizsargā arī tos putnus, kuru ligzdošanas vieta nav noteikta kā mikroliegums. Arī dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā nosaka, ka mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus un kokus ar putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem.

"Šie piemēri uzskatāmi parāda atsevišķu meža īpašnieku attieksmi pret dabas aizsardzības prasību ievērošanu. Nenoliedzami, ka kompensāciju apmēram par ierobežojumiem mežsaimnieciskajai darbībai jābūt samērīgam, tomēr tas nevar būt pamats klajai normatīvo aktu neievērošanai," norādīja DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Pēc viņa paustā, situācijā, kad mikrolieguma izveide ir atteikta un meža īpašniekam netiek liegts veikt mežsaimniecisko darbību, ievērojot normatīvo aktu prasības, liecina par atsevišķu meža īpašnieku vēlmi klaji ignorēt sabiedrības intereses attiecībā uz dabas un vides saglabāšanu.

"Tieši tāpat kā citas darbības, kas pasliktina vispārējo vides stāvokli, arī dabas teritoriju un sugu stāvokļa degradēšana ir skaidri definētu sabiedrības interešu un tiesību aizskārums. Jau ilgstoši notiek asas diskusijas par esošo mikroliegumu režīmu un tā pārskatīšanas nepieciešamību, taču šādi atsevišķi piemēri diemžēl neveicina labāku risinājumu meklējumus un pierāda, cik ļoti ir nepieciešams stiprināt kontrolējošo iestāžu kapacitāti, lai šādas situācijas savlaicīgāk tiktu novērstas," uzskata DAP vadītājs.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mikroliegumos, kas izveidoti mazā ērgļa aizsardzībai, mežsaimnieciskā darbība atļauta tikai periodā no 1.oktobra līdz 31.martam. Tikai šajā periodā ar Valsts meža dienesta saskaņojumu tur atļauts izvākt sausās egles un kritalas.

Par visiem trim gadījumiem DAP ir ierosinājusi administratīvo lietvedību pret zemes īpašniekiem. Saskaņā ar Sugu un biotopu likumu par mežsaimniecisko darbību lieguma periodā naudas sods ir no 30 līdz 700 eiro, bet par ligzdas izpostīšanu - pat līdz 700 eiro.

Uz augšu
Back