Mūžīgais "zemais starts". Kā ir dzīvot pilsētā, ko dabas katastrofas skārušas jau trīs reizes 12 gadu laikā (1)

2008. gadā pilsēta nonāca zem ūdens, šī māja tieši tāpat. Ūdens līmenis pārsniedza 9 metrus. Nakts vidū ieradās glābēji ar helikopteriem, lai glābtu mājās iesprostotos pilsētas iedzīvotājus. Lai ūdens līmenis nokristos un varētu atgriezties pie agrākās dzīves, bija jāpaiet vairākām nedēļām, tomēr pēc šīs traģēdijas nekas nebija kā agrāk - pilsēta bija kā noslaucīta un izskatījās neapdzīvojama. 2008. gada plūdi tiek uzskatīti par vienu no traģiskākajām dabas katastrofām ASV vēsturē.

Emīlijas mājas tā laika īpašniekiem paveicās - māju izdevās renovēt un viņi tajā varēja atkal dzīvot. Ar laiku atjaunoja visu ielu, bet vēl pēc sešiem gadiem bija atkopusies visa pilsēta.

Pilsētas iedzīvotājiem jau sen sola ūdens dambi un visbeidzot ir izstrādāts projekts, ko solīts izstrādāt līdz 2034. gadam.

"Mēs šo māju nopirkām 2016. gadā. Mēs iemīlējām oriģinālo koku un lielo pagalmu, taču plūdu dēļ mēs namu gandrīz zaudējām," stāsta Emīlija.

Šajā reizē pilsētas iedzīvotāji zināja, kam gatavoties - katru māju, kas applūda 2008. gadā, šajos plūdos viņi īpaši aizsargāja ar smilšu maisiem. 

"Visu nakti mēs pildījām maisos smiltis. Mēs iztukšojām savus veikalus, kafejnīcas un citus ģimenes uzņēmumus. Mēs izvācām visas grāmatas no manas mīļākās grāmatnīcas un iztukšojām visus pagrabus vairāku kvartālu garumā. Bija ļoti daudz, ko glābt," atceras Emīlija.

Gatavojoties elektrības zudumam, cilvēki centās apēst visu, kas glabājās ledusskapī.

Mazāk kā pēc dekādes, tika izziņota vēl viena evakuācija. Emīlija un viņas vīrs savāca savas mantas un devās prom.

"Es nekad neaizmirsīšu, cik spilgts saulriets tovakar bija vērojams," viņas atceras.

Turpmāko nedēļu pilsētā notiekošo Emīlija vēroja "Facebook" tiešraidēs. Viņa redzēja, ka ir nodarīts postījums pāris veikaliem upes tuvumā, taču viņas māja atradās sausumā. Nedēļas laikā tika atcelta evakuācijas prasība un pilsētā atgriezās ierastais ritms.

Taču šī gada 4. augustā pilsētu pāršalca trešā dabas katastrofa 12 gadu laikā - pilsētā plosījās ļoti spēcīga vētra.

"Šajā reizē brīdinājumu nebija. Vienu mirkli es mierīgi strādāju no mājām, kad pēkšņi viss satumsa. Es paskatījos pa labi un koks, ko iestādīju ievākšanās dienā, tika izrauts no zemes un uzlidoja gaisā kā bulta. Mans vīrs bija devies izbraucienā ar divriteni," atminas Emīlija.

Sieviete pagrāba savus mājdzīvniekus un noskrēja pagrabā. Māja trīcēja, trauki šķīda un Emīlija nebija droša, vai, izlienot virs zemes, viņas nams vēl atradīsies savā vietā. Tāpat sieviete nezināja, ko domāt par savu prombūtnē esošo vīru. 

"Kad es iznācu, dzirdēju vien sirēnas. Pa škietami mierīgo ielu skaidrīja ciļvēki un visapkārt bija dzirdamas sirēnas. Es redzēju kokus uz mājām un mašīnām," viņa stāsta.

Arī pāra mājai bija izsists logs. Emīlijai vācot lauskas, viņa saņēma īsziņu no vīra, ka viņš ir drošībā. Nākamajā dienā pāris dzirdēja par kādu riteņbraucēju, kurš pēc vētras mājās tā arī nepārbrauca.

Sabiedrība ir nonākusi krīzē - skolas ir slēgtas līdz 21. septembrim, miljoniem iedzīvotāju ir palikuši bez elektrības un nodarīts neatgriezenisks postījums lielai platībai pilsētas. 

Emīlija stāsta, ka pilsētā tika nodrošināta aprūpe un iedzīvotāji viens par otru rūpējās. Pie mājas durvīm pienes ēdienus, nodrošina aptieciņas, ūdeni, ledu, tomēr tas neesot pietiekami šādu traģēdiju apkarošanā.

"Mēs dzīvojam vienā no bagātākajām valstīm pasaulē, taču šonedēļ es piedzīvoju skatus, kas līdzinās teroraktam," saka Emīlija.

Arī sieviete iesaistījās sabiedriskajā darbā. Viņas pagalmā teltīs gulēja bez pajumtes palikušie, kuriem viņa nodrošināja ūdeni, siltas maltītes un visu citu nepieciešamo. Šis, viņasprāt, ir kārtējais notikums, kas vērš uzmanību uz vienu no galvenajām problēmām pasaulē - klimata problēmām - kā arī mudina kārtīgi apdomāt savas iespējas nākamā ASV prezidenta vēlēšanās.

"Klimata problēmas nav mūsu nākotne, tā ir jau šobrīd pastāvoša problēma. Pēc katras katastrofas nodomājam, ka beidzot mūs sadzirdēs, beidzot cilvēki pie varas mums palīdzēs, tomēr katru reizi esam vīlušies," viņa stāsta.

Pilsētu līderi risināt šīs problēmas nesteidzas. Lai iesūtītu katastrofas deklarācijas papīrus, guvernatorei Kimai Reinoldasai vajadzēja sešas dienas, savukārt prezidents Donalds Tramps pilsētu apmeklēja vien astoņas dienas pēc vētras.

"Tautai tas šķiet nepieņemami, tā vēlas lai šādās situācijās valdības līderi reaģētu tāpat kā brīvprātīgie un bezpeļņas organizācijas. Sabiedrība vēlas, lai krīzes situācijas valsī valsts līderiem rūp tāpat kā cilvēkiem, kas šajā grūtajā laikā kaimiņiem nodrošina visu nepieciešamo un negulēs, kamēr nebūs droši, ka pārējie ir paēduši.

Ir jāpieprasa, lai valsts vadītāji izmanto savus resursus un ietekmi planētas un cilvēku glābšanā, pirms ir par vēlu," stāsta Emīlija.