Latvijas valdība draud nepiedalīties 2021. gada hokeja čempionātā, ja tas notiks arī Baltkrievijā. Kalvītis aicina nejaukt sportu ar politiku

Hokeja ripa

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Latvijas valdība šonedēļ vērsās pie Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF), draudot atsaukt savas kā partnervalsts garantijas pavasarī gaidāmajam pasaules čempionātam, ja sacensības joprojām tiks organizētas Baltkrievijā. Taču Latvijas hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis aicina nejaukt sportu ar politiku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Baltkrievijā protesti pret Aleksandra Lukašenko režīmu un falsificētajām prezidenta vēlēšanām turpinās gandrīz mēnesi, bet represijas pret protestētajiem, žurnālistiem un vienkāršiem garāmgājējiem nebeidzas.

Taču citāda attieksme ir LHF. Kalvītis aicina nejaukt politiku ar sportu, un, atsakoties no sacensību rīkošanas politisku motīvu dēļ, Latvija autoritāte hokeja vidē būšot sagrauta.

Jau turpat mēnesi Baltkrievijā nerimst protesti pret prezidenta vēlēšanu falsificēšanu. Šajā laikā Aleksandra Lukašenko vadītie represīvie spēki aizturējuši tūkstošiem cilvēku. Ap 450 atbrīvoto liecības vēsta par nežēlīgu spīdzināšu izolatoros. Asaru gāze, protestētāju izģērbšana, ilgstoša badināšana, sišana un izvarošana.

Divi aizturētie miruši, radinieki turpina meklēt sešus bez vēsts pazudušos. Vēlēšanas kaimiņvalstī Latvija neuzskata par likumīgām, Lukašenkoa un viņam pietuvinātie iekļauti Latvijas "melnajā sarakstā". Valdība gatava atsaukt arī Rīgas kā partnervalsts statusu pasaules hokeja čempionātā, kas nākamgad maija beigās plānots Rīgā un Minskā.

"Mūsu valdība atbalsta baltkrievu tautas vēlmei dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī. Otrkārt, valdībā mēs šodien pieņēmām politisku lēmumu - atbalstīt baltkrievu pilsonisko sabiedrību ar 150 000 eiro, un treškārt, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, mēs lēmām uzsākt sarunas ar Starptautisko hokeja federāciju, par to, ka čempionāta posms, kas ir paredzēts šobrīd Baltkrievijā, notiktu kādā citā valstī," 17. augustā paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Šonedēļ slēgtā valdības sēdē apspriests vēstules teksts Starptautiskai Ledus hokeja federācijai un tonis kļuvis vēl asāks. Pēc "Nekā personīga" lūguma, vēstule atslepenota. Zināms, ka Latvija atsauks Rīgu kā partneri čempionātā, ja sacensības notiks arī Minskā.

"2020. gada 9. augustā Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas principiem un tiesiskuma normām un tās nebija brīvas un godīgas. Baltkrievijas varas iestāžu rīcība, ar represijām un vardarbību vēršoties pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus un Latvijas Republikas valdības ieskatā nav savienojamas ar IIHF vērtībām un attiecīgi arī nav savienojamas ar 2021. gada IIHF Pasaules čempionāta galvenā rīkotāja statusu.

Ievērojot minēto, Latvijas Republikas valdības vārdā aicinu 2021. gada IIHF Pasaules čempionāta galvenā rīkotāja statusu piešķirt kādai citai valstij. Ja cilvēktiesību un brīvību situācija Baltkrievijā nemainīsies un no IIHF nesekos atbilstoši lēmumi, Latvijas Republikas valdība var lemt par garantiju atsaukšanu 2021. gada IIHF Pasaules čempionāta organizēšanai," sacīts Kariņa vēstulē.

Taču citāds viedoklis ir LHF. Tās prezidents un Rīgas "Dinamo" līdzīpašnieks Aigars Kalvītis, kurš savulaik vadījis arī valdību, uzskata, ka sportam un politikai jāstāv savrup.

"Es nevarētu iedomāties, ka mēs pēdējā brīdī Latvija atteiktos rīkot sacensības," raidījumā pauda Kalvītis. "Mums 15 gadus čempionāts nav bijis, un, visticamāk, nākamos 15 nebūs. Priekš hokeja tas ir ļoti nopietns pasākums. Un auditorijas ziņā, hokejs ir numur viens pie mums."

Viņš arī minējā, ka "tas ir ļoti svarīgi hokeja attīstībai" un atteikties no saistībām "tagad ir diezgan grūti".

"Mēs sagrausim savu autoritāti hokeja saimniecības acīs, un arī atmetīs hokeja attīstību savā ziņā atpakaļ," "Nekā personīga" pauda Kalvītis.

11

"Viena lieta ir politiskais līmenis, otra ir sadzīviskais līmenis. Mēs nekādā veidā nevaram norobežoties no Baltkrievijas kā no valsts, no baltkrieviem kā no tautas. Un šie kontakti jāuztur, un tie tiks uzturēti."

LHF prezidents arī sacīja, ka "mēs nevaram izslēgt Baltkrieviju no savas dienaskārtības, jo "tā ir mūsu kaimiņvalsts".

Kalvītis neprognozē ātru IIHF atbildi, jo gala lēmumu tā pieņems janvāra beigās. Viņš aicināja skatīties uz Somijas piemēru, kas pirms gada arī pretendēja uz čempionāta rīkotājas statusu.

Somu "Jokerit", kas daļēji pieder Krievijas oligarhiem, ceturtdien bija paredzēta spēle pret Minskas "Dinamo". Somu fani draudēja, ka tādā gadījumā viņi boikotēs Helsinku vienības mājas maču, un sportisti saņēma arī draudus. Komandai piešķīra tehnisko zaudējumu par neierašanos uz spēli Minskā. Savukārt Rīgas "Dinamo" akcionāri par KHL maču pārcelšanu nerunā, un oktobrī komanda brauks spēlēt uz Minsku.

Kā vēstīja raidījumā, LHF ik gadu saņem finansējumu arī no valsts. Čempionāta norisei tā jau ieguvusi vairāk nekā pusmiljonu - 593 268 eiro - un vasarā nosūtījusi pieprasījumu vēl pēc vairāk nekā 700 tūkstošiem. Kopā tas sasniegtu 1 349 493 eiro.

Tikmēr sarunas ar IIHF valdības vārdā ved par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

"Mēs esam valdības institūcija, mēs esam tajā pozīcijā, ka varam sadarboties tikai ar to valsti, kas respektē cilvēktiesības un kur ir šīs brīvības, kur nevēršas pret medijiem ar represijām.

11

Tiem jābūt arī IIHF principiem un vērtībām," raidījumā sacīja IZM valsts sekretāra vietnieks Edgars Severs.

"Nevar būt tā, ka viņi aiztaisa acis un ausis un neko neredz, kad notiek sports," viņš turpināja, piebilstot, ka "mūsu skatījumā tas ir ļoti cieši saistīts".

Kalvītis cer, ka IIHF Baltkrievijā ieplānoto čempionāta daļu uzticēs Rīgai. Tagad arī nav bažu, ka gatava būs čempionāta treniņiem domātā ledus halle Daugavas stadionā. Tā būs pabeigta martā un top ar Eiropas līdzfinansējumu. Halli apsaimnieko IZM uzņēmums, kurā pieļauj, ka to varētu izmantot arī čempionāta norisei.

"Mūsu interesēs būtu, lai šī halle tiku izmantota hokeja čempionāta norisei, tas būtu ļoti skaisti un pareizi no sportiskā viedokļa, bet mums nav šaubu, ka halle būs rentabla tāpat un mēs nešaubāmies, ka spēsim to uzturēt.

Un no tāda viedokļa, vai čempionāts notiks vai nenotiks, nebūs nekādas finanšu sekas,"

11

sacīja VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions" pagaidu valdes loceklis Daniels Nātriņš.

Taču ēnu uz Daugavas stadiona ledus halli met ne tikai politiskā neskaidrība. Viena no būvprojektā iesaistītajām speciālistēm vērsās policijā, apgalvojot, ka viņas paraksts ir viltots.

Maijā sertificēta inženiere Olita Zeltiņa-Lemberga, kura būvprojektā pārbaudīja tehnoloģisko daļu par aukstumapgādi, vērsās policijā un apgalvoja, ka viņas paraksts ir viltots. Tobrīd Eiropas finansējumu projektam apturēja.

Kā raidījumā norādīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras departamenta direktore Solita Dombrovska, pret jebkuriem krāpšanas vai korupcijas jautājumiem ir "nulle tolerances". "mēs apturam maksājumus, līdz tālākai lietas izmeklēšanai, līdz skaidram viedoklim, vai ir konstatējama krāpšana vai korupcija," viņa sacīja.

Pēc diviem mēnešiem Zeltiņa- Lemberga savu iesniegumu par viltošanu atsauca. Par šo lēmumu viņa plašākus komentārus nesniedza un savu iesniegumu atsauca, jo esot kļūdījusies, vēstīja raidījumā.