T 2.12.2020.

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021. gada budžeta projektu

Eiro banknotes un monētas. Ilustratīvs attēls

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. 

Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021.gadā, gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, garantēto minimālo ienākumu un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 miljoni eiro.

FM sēdē informēja, ka Covid-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. 

"Ar izmaiņām plānots panākt noteiktu un izmērāmu efektu iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšanas mērķis ir samazināt darba spēka nodokļu slogu un veicināt konkurētspēju reģiona līmenī," norādīja ministrijā.

Lai rastu nepieciešamos līdzekļus, ministrijām ir iespēja piedāvāt fiskāli neitrālus priekšlikumus, vēlreiz pārskatīt budžeta izdevumus un novirzīt tos jaunu - svarīgāku savas nozares prioritāšu finansēšanai. 

FM informēja, ka pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, kuru budžetā pašlaik ir pārpalikums, kamēr valsts budžetā - deficīts. Ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos deficīts ir 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonu eiro pārpalikums, kas ir pērnā gada līmenī. Vidējā termiņā pašvaldību budžetā tāpat kā valsts pamatbudžetā tiek plānots deficīts, tomēr deficīta līmenis pašvaldībās būs būtiski zemāks nekā valsts pamatbudžetā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020.gadam tiek prognozēts 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2021.gadā, 2,8% no IKP 2022.gadā un 1,7% no IKP 2023.gadā.

Jau ziņots, ka, lai arī patlaban vēl norit sarunas par 2021.gada budžetu, tā izstrādes procesā jau ir iezīmēti 338,6 miljoni eiro, tostarp līdzekļi ārstniecības personu un pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī iezīmēts finansējums Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, patlaban ir iezīmēti mērķi, kas nodrošināmi 2021.gada budžetā, tostarp mediķu un pedagogu atalgojuma celšana. Gala lēmumu par finansējuma novirzīšanu šiem mērķiem pieņems Ministru kabinets.

FM apkopotā informācija liecina, ka mediķu atalgojuma celšanai par 20% nākamā gada budžetā paredzēti 183 miljoni eiro. Tik pat liels finansējums paredzēts arī turpmākajos gados.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā 2021.gada budžetā jau paredzēti 33,3 miljoni eiro.

Savukārt akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai saskaņā ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku nākamā gada budžetā ieplānoti 7,2 miljoni eiro.

Tāpat 2021.gada budžetā jau ir paredzēts finansējums Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā kopumā 95,7 miljonu eiro apmērā. Tostarp 70,7 miljoni eiro no valsts pamatbudžeta paredzēti minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni eiro no pašvaldību budžetiem paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro paredzēti no pašvaldību budžetiem sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

2021.gada budžetā iezīmēti arī 19,4 miljoni eiro neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, no kuriem puse - 8,91 miljons eiro tiks novirzīts sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

LETA jau vēstīja, ka 2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, izriet no iepriekš valdībā skatītā FM sagatavotā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 5,9 miljoniem eiro 2021.gadam un 59 miljoniem eiro 2022.gadam.

2023.gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022.gadam ir samazinājums par 191,6 miljoniem eiro.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021.gadam aprēķināti 3,16 miljardu eiro apmērā, 2022.gadam - 3,23 miljardu eiro apmērā un 2023.gadam - 3,38 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2021.gadam izdevumi palielināti par trim miljoniem eiro, 2022.gadam izdevumi samazināti par 102,7 miljoniem eiro, bet 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022.gadam palielināti 53,4 miljoniem eiro.

Aktuālākās ziņas