"Man bija jānogalina tik daudz cilvēku." Neaizsargātās bērnu tiesības militārajos konfliktos (2)

Foto: AFP / Scanpix
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Ik gadu tiek izdarīti smagi pārkāpumi pret tūkstošiem bērnu militāro konfliktu zonās, viņus rekrūtējot, noslepkavojot, izvarojot un liedzot pamattiesības, vēsta britu laikraksts "The Guardian".

Kad Islāma valsts kaujinieki ieradās Irākas pilsētā Mosulā, viņi vietējiem solīja labāku dzīvi.

"Kad kaujinieki ieradās, viņi mums solīja pestīšanu, labāku dzīvi, bet dažu mēnešu laikā skolas bija slēgtas un mēs dzīvojām bailēs, bijām cietumnieki paši savā pilsētā," stāstīja 11 gadus vecais Usama Salems.

Cilvēki bērniem publiski izpildīja nāvessodus, rekrūtēja viņus kā kareivjus un pārveidoja skolas par militārajām bāzēm. Tagad, lai nonāktu kādreizējā skolā, Usamam jāiet gar dzeltenu lenti ar uzrakstu "bīstami nesprāguši spridzekļi" un jātiek cauri gruvešu, izlocīta tērauda un saplēstu stiklu kalniem.

"Šī bija mana klase," viņš sacīja, rādīdams uz ložu caururbto ēkas otro stāvu. "Es gāju sestajā klasē, mums bija žēl, ka skolu aizvēra. Kas zina, kad to atkal atvērs?" Ēkas jumts ir iebrucis koalīcijas spēku, kas pilsētu atbrīvoja 2017. gadā, uzlidojumu dēļ.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs saka, ka tas, kas notika ar Usamu un desmitiem tūkstošu citu bērnu, ir kaut kas, ko viņš vēlas mainīt. Viņa atbilde, ko daži uzskata par vāju, ir pasludināt 9. septembri par Starptautisko Izglītības Pasargāšanu No Uzbrukumiem dienu.

Guterrešs šādu soli aizstāvēja, sakot:

"Šī diena parāda bieži paslēptos, bet kritiski svarīgos bērnu tiesību pārkāpumus konfliktu zonās: tiesības uz izglītību."

Pašlaik vienīgā starptautiskā vienošanās ar mērķi aizsargāt skolas un universitātes no uzbrukumiem un ierobežot to izmantošanu militāriem mērķiem ir nesaistošā 2015. gada drošo skolu deklarācija. To parakstījušas vien 104 no 193 ANO dalībvalstīm. Izraēla, Krievija un Saūda Arābija, kuras apsūdzētas uzbrukumos skolām un slimnīcām, ir to valstu vidū, kas to nav parakstījušas.

2017. gadā Saūda Arābija, kas ir Jemenas koalīcijas vadītāja, atgriezās to valstu sarakstā, kas turpina izdarīt smagus pārkāpums pret bērniem, pēc tam, kad 2016. gadā Jemenā 683 bērni gāja bojā un par uzbrukumu mērķiem kļuva 38 skolas un slimnīcas. ANO apgalvo, ka Saūda Arābija tika rūpīgi uzraudzīta un no šī saraksta izņemta 2020. gadā.

"Pieņemtie lēmumi balstīti noteikta laika kopīgos rīcības plānos, saistībās un stratēģijās, ko paraksta sarakstā iekļautās puses un Apvienotās nācijas," saka Guterrešs. "Ar mērķi rūpīgi novērot to īstenošanu, kas novestu pie ilgstoša un ievērojama pārkāpumu pret bērniem samazinājuma, un noteiktām izmaiņām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šādi plāni tiek regulāri pārskatīti, lai nodrošinātu pakļaušanos tiem un iespējamo turpmāko rīcību."

Kopš 2005. gadā ieviests ANO Bērnu un bruņotu konfliktu (CAAC) mandāts, starptautiskā sabiedrība izstrādājusi instrumentus, lai nodrošinātu bērnu, kurus ietekmējuši konflikti, aizsardzību. Tie vērsti, pirmkārt, uz pārkāpumu prevenciju, kā arī pārrunām par atbrīvošanu un reintegrāciju.

Lielbritānija, kas ir ANO Drošības padomes CAAC darba grupas vadošā locekle, izdarījusi spiedienu uz pusēm, kas nokļūst pret bērniem pārkāpumus izdarījušo sarakstā. Taču valsts atkal izpelnījusies kritiku par ieroču tirgošanu Saūda Arābijai.

"Valdība nopietni uztver savus eksporta pienākumus un novērtē visas eksporta licences saskaņā ar stingriem licencēšanas kritērijiem. Mēs neizsniedzam eksporta licences, ja tas nebūtu saskaņā ar šiem kritērijiem," sacīja Lielbritānijas valdības pārstāvis. "Saūda Arābijai jāaizsargā bērnu tiesības un jāturpina spert pozitīvi soļi, lai aizsargātu bērnus bruņotos konfliktos, piemēram, īstenojot saprašanās memorandu, ko 2019. gada martā parakstīja ANO un Saūda Arābija."

Pēc ANO sacītā, 2019. gadā izdarīti vairāk nekā 25 000 smagi pārkāpumi pret bērniem. Tajā skaitā slepkavības, sakropļošanas, izvarošanas un cita veida seksuālā vardarbība, nolaupīšana un humānās palīdzības pieejamības liegšana.

Pērn pie divām trešdaļām smago pārkāpumu bija vainojami nevalstiskie spēlētāji jeb "dumpinieku grupas". Šie paši grupējumi ar rekrūtējuši lielāko daļu no 7747 bērniem-karavīriem tādās valstīs kā Kongo Demokrātiskā Republika, Sīrija, Somālija un Jemena.

Atlikušo trešdaļu pārkāpumu izdarījuši valdību spēki.

Ja slimnīcas aizsargā starptautiskais likums, kā tas noteikts Ženēvas konvencijā, skolu aizsardzību nenosaka tiesību akti.

"Katrs bērns, kurš tiek rekrūtēts, izvarots, nogalināts, sakropļots, vai kuram tiek liegta pieeja humānajai palīdzībai, izglītībai un veselības aprūpei uzbrukumu skolām vai slimnīcām dēļ, ir viens bērns par daudz," saka ANO ģenerālsekretārs.

Dienvidsudānā dzīvojošais Mozus piekrīt. Pašlaik viņš cenšas saglābt savu nākotni. Kad zēnam bija 15 gadi, viņš redzēja, ka nogalina viņa tēvu, un pēc tam tā pati kaujinieku grupa Mozu nolaupīja un apmācīja karamākslā un zādzībās.

Viņa iniciācija bija nogalināt cietumnieku, kuram bija aizsietas acis un mute. Atlīdzība - atļauja nēsāt AK-47 automātu. Tagad kaujinieki 18 gadus veco pusaudzi ir atbrīvojuši, taču viņa psihiskā veselība ir sagrauta.

"Man bija jānogalina tik daudz cilvēku, nevainīgi cilvēki no manas valsts, es vienkārši pārstāju skaitīt... tik daudzi."

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu