Es neteiktu, ka redzu sevi konkrētā žanrā. Ja godīgi, sižets man sāk interesēt arvien mazāk. Protams, ir režisori, kas ļoti koncentrējas uz sižetu un meistarīgi spēlējas ar tā formu, bet tādi ir stiprā mazākumā, pārsvarā sižetam tiek upurēts ļoti daudz. Beigās sanāk tikai tāds atgremots gabals, kam pietrūkst oriģinalitātes. Ja tūkstoš reizes esi redzējis, tad arī tūkstoš pirmajā zināsi jau, kas notiks tālāk. Man vairāk interesē, ja filma ir kā spogulis - tajā atspoguļojas kāda konkrēta sabiedrība vai režisora viedoklis.
Pats ar taksi pārvietojies bieži?
Sanāk, jā. Vairāk gan tas bija Sarajevā, kur arī tā ideja par filmu dzima. Tur sabiedriskā transporta praktiski nav…
Tas arī bija mans nākamais jautājums - kā nonāci līdz idejai par filmu "Maiņa"?
Pirmā ideja radās Sarajevā. Tur ir ļoti daudz nelegālo taksometru.
Licences taksistiem ir ierobežotas, un līdz ar to šo licenci var vai nu mantot, vai nopirkt no cita taksista, bet tu nevari vienkārši jebkurā dienā kļūt par taksistu.
Ir daudzi, kas brauc nelegāli bez licencēm un zīmēm. Viss notiek caur mobilo telefonu. Tradicionālie taksisti cīnās pret viņiem, notiek kautiņi, policija cenšas nelegālos taksistus izķert. Tai pašā laikā Latvijas ziņās bija sižeti par mašīnu dedzināšanu pie lidostas, tā noskaņa tā kā tāda deviņdesmito gadu atrauga. Tad es sapratu, ka tā problēma ir.
Un tā vide, kas man atmosfēriski šķita interesanta, manuprāt, arī Rīgai piestāv. Filmēšana spēļu zālēs un "Lauvas namā" - man šķiet, ka vismaz atmosfēriskā ziņā tas stāsts ir par Rīgu. Par lielu daļu Rīgas.
Kā ieguvi informāciju un kā notika tavs pētījums filmas materiālam?
Pētījums man notika, tiekoties ar taksistiem, vienkārši runāju ar viņiem. Tāpat braucām ar taksistu, kurš jau no deviņdesmitajiem gadiem ir ierindā, uz ostu skatīties, kā strādā tie džeki, kas tā pavisam reāli gaida to vienu zelta klientu, nevis visu dienu braukā ar Bolt taksi. Viņi gaida vairākas stundas, bet, kad viņi atrod to klientu, arī vairāk naudas noplēš. Braucām arī uz lidostu. Tur mums pastāstīja, kāda sistēma un kas to organizē. Viss vairāk tā informatīvi. Protams, braucām arī paši pa Rīgu ar mašīnu. Filmā ir arī viens dokumentāls kadrs, ko uzņēmām, braukājot Jaunajā gadā visu nakti pa Rīgu.
Video: Filmas tapšanas aizkulises
Filmā varoņiem izteikti iezīmēti tipāži, ja tā var teikt. "Sliktie zēni", bagāto cilvēku aprindas… Kā tu raugies uz stereotipiem? Vai nebaidījies, ka varētu par dziļu ieslīgt stereotipos? Bet varbūt tomēr tāda ir tā realitāte?
Tie stereotipi varbūt kaut kādā ziņā vizuāli ir, bet filmas beigās jau saproti, ka neviens nav ļaunais, jo viņš tā vienkārši grib. Katrs dara to lietu, kas jādara, lai apmierinātu savas vajadzības un vēlmes. Vienā brīdī šīs vajadzības atduras pret otra cilvēka vajadzībām un rodas konflikts. To, manuprāt, filmas beigās taksometru firmas īpašnieks arī diezgan atklāti parāda – viņš vienkārši dara to, kas viņam jādara, lai uzturētu savu biznesu. No vienas puses tas arī bija sarežģīts uzdevums. Tie tēli parādās uz tik īsu brīdi, ka mēs nevaram viņus atklāt kā personāžus, tāpēc pāris minūtēs mums ir jādod ļoti spilgts iespaids par to, kāds tas tēls ir.