Kariņš: Sākot ar 2022. gadu tiks īstenota ģimenes atbalsta reforma (3)

Premjers informēja, ka šodien valdība pieņēma 2021. gada budžeta ietvaru, kurā ir paredzēts papildus finansējums mediķu un pedagogu darba samaksai, kā arī sociālā nodokļa samazinājums par 1% un neapliekamā minimuma sliekšņa palielināšanu.

Tāpat Kariņš uzsvēra, ka valdība lēma ar 2022. gadu īstenot ģimenes atbalsta reformu.

No valdības sēdes sagatavotā protokola lēmuma izriet, ka līdz 2021. gada 1. martam plānots pieņemt normatīvos aktus ar papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem atbilstoši Demogrāfisko lietu centra izstrādātajam priekšlikumam par ģimenes valsts pabalsta reformu.

Šī mērķa sasniegšanai Labklājības ministrijai (LM) uzdots sagatavot un līdz šā gada 1. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu projektiem.

LM regulējumā ir jāparedz, ka ģimenes valsts pabalsts ar 2022. gada 1. janvāri par vienu apgādībā esošu bērnu līdz 20 gadu vecumam ir 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro mēnesī jeb 50 eiro par katru bērnu, par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī jeb 75 eiro par katru bērnu, bet par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) uzdots sagatavot un līdz šā gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu projektiem par valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolā jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.

Lai lemtu par atbalstu, IZM ir jāizvērtē studenta sociāli ekonomiskie aspekti, mācību snieguma rādītāji, vecuma slieksnis, studiju vietu pieejamība un citi aspekti. IZM jāpiedāvā atbalsts integrējot to kopējā izglītības sistēmā, savukārt nepieciešamo finansējumu 2021.gadā jānodrošina no rezervētā finansējuma demogrāfijas pasākumiem. Paredzams, ka IZM izstrādātie noteikumi stāsies spēkā 2021.gada 1. septembrī.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka reformu ģimenes atbalsta sistēmā neizdosies īstenot jau nākamgad, jo reformas ieviešanai nepieciešamas nopietnas izmaiņas normatīvajos aktos. "Līdz ar to mēs nonācām pie secinājuma, ka ar 2021. gada 1. janvāri nav iespējams ieviest šo lietu. LM turpinās izstrādāt normatīvos aktus, tomēr lielākais klupšanas akmens ir IT sistēmu piemērošana. Mēs visi sapratām, ka no nākamā gada to nevar fiziski īstenot," skaidroja finanšu ministrs.

Savukārt Kariņš atgādināja, ka viņa vadītā valdība nestrādā viena budžeta ietvaros, bet gan domā par turpmākajiem budžetiem. Kā piemēru premjers minēja valdības pagājušajā gadā pausto apņemšanos paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro, kas tiks īstenots 2021. gadā. "Tagad īstenojam to, par ko lēmām pagājušajā gadā. Līdzīgi skatāmies uz nākamajiem budžetiem," atzina Kariņš.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!