Pk 23.10.2020.

Valsts prezidents: Atkopjoties no Covid-19 pandēmijas, pasaulei jākļūst videi draudzīgākai, digitālākai un iekļaujošākai

Valsts prezidents Egils Levits.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Atkopjoties no Covid-19 pandēmijas un sasniedzot augstāku noturības līmeni pret dažādiem turpmākiem satricinājumiem, pasaulei ir jākļūst videi draudzīgākai, digitālākai un iekļaujošākai, otrdien savā runā ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits savā attālinātajā video runā pauda atbalstu ANO ģenerālsekretāra aicinājumam rūpēties par to, lai pandēmijas seku pārvarēšana ļautu sasniegt augstāku noturības līmeni. Latvija kā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes locekle ir gatava arī turpmāk aktīvi iestāties par augstāka noturības līmeņa sasniegšanu pēc dažādiem satricinājumiem, apliecināja prezidents.

Viņš norādīja, ka krīzes seku pārvarēšanā galvenais uzsvars jāturpina likt uz ilgtspējīgas attīstības mērķu un Parīzes vienošanās nosacījumu izpildi un iespējami strauja seku pārvarēšana nav iedomājama bez labas pārvaldības, kā arī cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības garantēšanas.

"Esmu pārliecināts, ka ar augstāka noturības līmeņa sasniegšanu krīzes rezultātā mums jāsaprot tieši tāda atkopšanās, kuras rezultātā kļūstam videi draudzīgāki, digitālāki un iekļaujošāki. Lai nepieļautu tālāku bioloģiskās daudzveidības mazināšanos un pasargātu dabu, mums ir nekavējoties jāsāk vēl intensīvāk strādāt ar klimata pārmaiņu jautājumiem. Mums ir jāpanāk, ka patēriņš un ražošanas modelis kļūst līdzsvarotāks," sacīja Levits.

Prezidents atgādināja, ka Latvija ir pievienojusies tā sauktajam “draugu kolektīvam” jeb valstu grupai, kas cīnās ar plastmasas atkritumiem jūras ūdeņos, un ir gatava strādāt pie šīs problēmas risināšanas kopā ar citām valstīm, daloties ar Baltijas jūras reģionā gūto pieredzi.

Levits norādīja, ka, reaģējot uz masveida vīrusa izplatību, Latvija ātri pārslēdzās uz digitāliem risinājumiem un programmām, kas ļāva nodrošināt nepārtrauktu izglītības procesu un visas demokrātiskai iekārtai raksturīgās iespējas attālināti. "Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas izstrādāja valsts mēroga mobilo lietotni “StopCovid”, kas ir uzskatāma par veiksmīgu kontaktu izsekošanas un privātās dzīves neaizskaramības līdzsvara piemēru. Latvija bija arī starp tām valstīm, kuras pirmās pārgāja uz e-parlamenta sistēmu izmantošanu," stāstīja Valsts prezidents.

Vienlaikus viņš uzsvēra - kļūšana stiprākiem pēc krīzes nozīmē arī to, ka digitalizācijas procesā ir maksimāli jāgarantē, ka savāktā un apstrādātā informācija tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, nepārkāpjot personas datu aizsardzības normas. Prezidenta skatījumā, viens no lielākajiem personiskās dzīves apdraudējumiem rodas, ja valsts iestādes, starptautiski uzņēmumi un citas organizācijas sāk digitāli apkopot vairāk personiskās informācijas, nekā iedzīvotāji vēlētos, jo tas cilvēkus padara vieglāk manipulējamus.

"Precīzāk runājot, mēs visi apzināmies, ka digitālā izsekošana un detalizēta personu klasificēšana, no kurām praktiski nav iespējams izvairīties, apdraud indivīda pamatbrīvības. Tas rada arī nopietnas sociālas dilemmas. Uzskatu, ka, izveidojot pareizu juridisko bāzi un ieguldot līdzekļus tehnoloģisko sistēmu privātās informācijas aizsardzības funkcijās, var panākt, ka tehnoloģijas darbojas cilvēkam vēlamajā veidā un tām piemīt daudz augstāks pielietošanas potenciāls," pauda Latvijas pirmā persona.

Prezidents savā runā ANO arī norādīja, ka, viņaprāt, Latvijai ir jāveido cilvēka vajadzībām pakārtota daudzvalodīga un digitāli augstvērtīga tautsaimniecība, kas kalpotu par paraugu visai pārējai pasaulei, kā arī jāpalīdz jaunattīstības valstīm digitalizēt savu ekonomiku un paralēli jāstrādā pie privātās informācijas digitālās apstrādes standartiem, ko tālāk varētu pārņemt arī citas pasaules valstis.