O 27.10.2020.

RNP piedziņas procesā iestrēguši no parādniekiem iztiesāti 27 miljoni eiro

Nauda. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pexels

Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) piedziņas procesā pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem iestrēguši 27 miljoni eiro, kas ir iztiesāti no parādniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica jaunieceltais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš norādīja, ka RNP galvenajām problēmas ir tādas pašas, kā citiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem - būtiskākā problēma ir naudas atgūšanas ātrums.

"Esmu pārliecināts, ka RNP ir nepilnības darbā ar parādniekiem, īpaši ja runājam par vecajiem parādiem. Daļa parādu ir kopš uzņēmuma dibināšanas. Tāpat man pagaidām nesaprotamu iemeslu dēļ RNP parādu piedziņai neizmanto ārpakalpojumu. Taču galvenā šī brīža problēma slēpjas apstāklī, ka parādi tiek iztiesāti, bet nauda no parādniekiem netiek atgūta," teica Neimanis.

Viņš uzsvēra, ka darbs pie parādu piedziņas intensifikācijas RNP ir sākts jau iepriekšējās valdes laikā. 2019.gada augustā tiesās iesniegtas 13 prasības par parādiem 80 400 eiro apmērā. Šogad iesniegtas 356 prasības par 604 000 eiro. 

Pagājušajā gada augustā zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodota izpildei 31 lieta par 138 000 eiro, bet šogad - 154 lietas par 264 000 eiro. Darbs ir intensificējies. Trīs gadu griezumā – no 2018. līdz 2020. gadam - piedziņai nodoto lietu skaits pieaudzis vairāk nekā trīs reizes: 1328 lietas pret 4289 šogad.

Pašlaik RNP zvērinātiem tiesu izpildītājiem nodevuši lietas par kopsummu 27 miljoniem eiro. Šī ir nauda, kas jau ir iztiesāta, bet tiesu izpildītājiem nesokas ar tās atgūšanu.

Neimanis informēja, ka katru gadu ir aptuveni līdzīgas summas, kas uzņēmumam netiek samaksātas. Piemēram, par apkuri iedzīvotāji katru gadu nenorēķinās par 2 līdz 3 miljoniem eiro. Šogad līdz apkures sezonas sākšanai iedzīvotāju parāds par apkuri bija 2,6 miljoni eiro, kurus uzņēmums nolēma segt no saviem līdzekļiem, lai mājām pieslēgtu apkuri. 

Kopumā par visiem maksājumiem iedzīvotājiem pret RNP ir aptuveni 40 miljonu eiro parāds.

Neimanis norādīja, ka vienkārša risinājuma, lai izvairītos no parādiem nav. Viņaprāt, nepieciešami sistēmiski risinājumi normatīvajos aktos. Piemēram, Igaunijā tiek veidoti speciāli uzkrājumi parādu segšanai. Citur jau tarifā tiek iestrādāta rezerve tam, lai varētu segt izveidojušos parādu.

Vēl viena problēma, kādēļ netiekot samaksāti komunālo maksājumu parādi, ir tas, ka šiem parādiem nav sasaistes ar īpašumu. Viens īpašnieks var izveidot parādu, pārdot īpašumu citam un viņam nav pienākuma šo parādu nomaksāt. Līdz ar to parāds paliek pie apsaimniekotāja, kurš atkal kā starpnieks nonāk ķīlnieka lomā. 

Šo problēmu varētu risināt, nosakot, ka, pārdodot īpašumu, parādi ir jādzēš, uzskata Neimanis. "Tas būtu ļoti būtisks solis šīs problēmas risināšanai. Tas būtu optimāls risinājums, jo dzīvokļa īpašnieka parāds ietekmē veselas mājas likteni, tās ir visu kopīpašnieku iespējas saņemt pakalpojumu, uzkrāt naudu remontdarbiem utt. Īpašums nav atrauts no mājas, bet parāds ir."

“Firmas.lv” informācija liecina, ka namu apsaimniekošanas uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” dibināts 2010.gada decembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,1 miljons eiro. No 2011.gada uzņēmums visu laiku strādājis ar peļņu, tomēr 2019.gadā, neraugoties uz apgrozījuma pieaugumu par 6%, RNP strādāja ar 958 800 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija nepilni 64 miljoni eiro.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!