Neilgi pēc rītausmas otrdien, 22. septembrī, Spānijas ziemeļrietumu piekrastē Grīms Volkers sajuta, ka viņa 15 metrus garā jahta sāk dreifēt un raustīties. Vīrietis sākumā domāja, ka kaut kas nogājis greizi ar mehānismu, bet tad viņš ieraudzīja, kas bija pie vainas - jahta trāpījusies ceļā saniknotiem zobenvaļiem, vēstī laikraksts "The Guardian".

Izrādās, ka dedzīgo zobenvaļu dēļ Spānijas ziemeļrietumu piekrastē jūrniecības iestādes ir izziņojušas, ka mazāka izmēra kuģiem un jahtām šie nav draudzīgi ūdeņi. Volkers, viņa sieva Maira un pāra draugs Stīvens Robinsons par šo norādījumu uzzināja "nedaudz novēloti".

"Kamēr stūre tika izrauta man no rokām, viens no zobenvaļiem pamatīgi saskādēja klāju," stāsta vīrietis.

"Mēs apzinājāmies lietas nopietnību. Mums uzbruka divi vaļi, kuriem pēc tam pievienojās vēl trešais. Tas bija milzīgs!

Es redzēju viņa galvu, tā bija tik masīva," atminas Volkers. "Vaļi pārvaldīja jahtu, stūri nevarēja kontrolēt. Ja es mēģinātu to turēt - man būtu lauztas rokas, jo tā griezās pārāk strauji."

Kamēr vaļi no apakšas postīja jahtu, kas svaidījās no vienas puses uz otru, uz klāja brieda nāves bailes. Volkers piezvanīja Jūras glābšanas koordinācijas centram. Centrā viņam ieteica apturēt jahtu, uzvilkt glābšanas vestes un sēdēt cieši, piebilstot, ka zobenvaļi, iespējams, pēc kādām 10 minūtēm zaudēs interesi.

FOTO: Pixabay

Aplēses izrādījās optimistiskas, un trijnieks, kurš no Spānijas pilsētas Almeres dienvidaustrumos devās uz mājām Skotijā, 45 minūtes sēdēja cieši saspiedušies ar uzvilktām glābšanas vestēm un sakrāmētu koferu ielokā.

"Pēc 15 minūtēm centrs mums zvanīja un jautāja, vai viss ir kārtībā. Viņi bija patiesi pārsteigti, dzirdot mūsu atbildi, ka zobenvaļi turpina mums uzbrukt," stāsta Grīms.

Galu galā dzīvnieki tik tiešām zaudēja interesi un aizpeldēja. Izbiedētie kuģotāji gan pusstundu nogaidīja un tikai tad devās ceļā. Neskatoties uz incidentu, jahta darbojās labi.

Viņi stundu brauca ar ātrumu no viena līdz trim mezgliem, pirms ieslēdza motoru un devās uz ostu, kuru galu galā sasniedza 10 stundas vēlāk.

Šis incidents nebūt nav unikāls. Augusta nogalē Spānijas flotes kuģis zaudēja daļu stūres zobenvaļu pārim, savukārt kādai francūžu jahtai tika ievērojami saskādēts korpuss. Septembra sākumā 11 metru jahta, kas bija ceļā uz Lielbritāniju, zaudēja vadību un pēc sastapšanās ar zobenvaļiem tā bija jāvelk uz ostu.

"Zobenvaļi lielākoties var nopietni aizskart vidēja izmēra jahtas vai burātāji, kuru garums ir 15 metri vai mazāks," paziņoja Spānijas Transporta ministrija. "Visas sadursmes ir notikušas no divām līdz astoņām jūras jūdzēm no krasta un laikā, kad kuģīši brauca ar ātrumu no pieciem līdz deviņiem mezgliem."

Ministrijas paziņojumā teikts, ka maza izmēra kuģi var kuģot perpendikulāri bīstamajai zonai, lai sasniegtu ostu vai izietu atklātā ūdenī. Tā piebilda, ka lēmums par "bīstamo zonu" tika pieņemts, "lai garantētu cilvēku un pašu zobenvaļu drošību".

Zobenvaļi parasti tiek pamanīti pie Galīcijas katru septembri, kad tie migrē augšup no Kadisas līča un seko tunzivīm Biskajas līcī, taču eksperti norāda, ka pēdējās nedēļās novērotie incidenti iepriekš nebūt nebija tik bieži.

Vietējā Delfīnu pētniecības institūta biologs Bruno Diazs sacīja, ka zobenvaļus piesaista mazās jahtas to izmēra dēļ un ka attiecīgie dzīvnieki - "nenobrieduši pusaudžu" zobenvaļi -, iespējams, gribēja vien mazliet parotaļāties.

"Mēs neesam viņu dabiskie upuri," viņš stāstīja "Associated Press". "Viņi tikai izklaidējas - un varbūt šiem zobenvaļiem šķiet jautri nodarīt kaitējumu, neapzinoties tā apmērus."

Volkers gaida, kad viņa jahta tiks izcelta no ūdens, lai viņš varētu gūt pareizu priekšstatu par jautrību mīlošo zobenvaļu nodarītajiem zaudējumiem. Bet viņš jau tagad redz, ka no stūres apakšas trūkst lielas daļas.

Pa to laiku Volkeri un Robinsons pārvar piedzīvotā šoku. "Mēs izdzērām dažus dzērienus un gribam ātrāk nokļūt mājās."

"Jahta sver apmēram 12 tonnas, bet šie dzīvnieki to satricināja, it kā tas būtu tāds mazs nieks," sacīja Grīms Volkers. "Tas nebija patīkami."