Ir pagājis apmēram mēnesis, kopš lielā daļā pasaules ir atsākušās mācības klātienē. Cilvēku viedokļi par to atšķiras, taču visvairāk izmaiņu mācību procesā izjūt tieši pedagogi un skolēni. Ar kāda britu skolotāja piezīmēm par dzīvi skolā pandēmijas laikā dalās portāls "The Guardian".
Skolotāja pieraksti tulkoti pirmajā personā.
Pirmdiena. Vecāki pārmet cilvēktiesību pārkāpumus
Ierastajā ritmā pēc pandēmijas esam vien trešo nedēļu, bet visi esam pārguruši. Es palūkojos uz saviem kolēģiem pirmdienas rīta sanāksmē un redzu iztukšotus cilvēkus. Mēs esam neizgulējušies un pārstrādājušies, taču galvenās raizes sagādā apkārtējo veselības stāvoklis.
Kolēģi ir manāmi nokaitināti, daži pat izspļauj pa kādam asākam vārdam sapulces laikā, taču tik pat ātri arī domstarpības rimstas.
Parasti pēc šīm sapulcēm manu garastāvokli uzreiz uzlabo gaitenī satiktie skolēni, taču tā kā pandēmijas dēļ katra klase skolā ierodas savā laikā, tas tagad aizņem stundas. Turklāt tāpat neizdodas pilnībā ierobežot skolēnu savstarpējo komunikāciju. Brāļi un māsas atbrauc kopā, bet tad satiek katrs savu klasi.
Brīvdienās saņēmu 15 vecāku vēstules. Tajās sūdzējās gan par ierobežojumu nepietiekamību, gan par to pārmērīgu stingrību, kas pielīdzināma cilvēktiesību pārkāpumiem. Es gan no šīm diskusijām atturos - man tam vienkārši nepietiek spēka.
Otrdiena. Divi skolēni centās aizbēgt
Ir jūtams, ka bērni pa šo pusgadu no mācībām klātienē ir atraduši. Ne tikai komunikācijas ziņā, bet ir pasliktinājusies arī, piemēram, bērnu lasītprasme. Jaunajiem skolēniem bija liegta iespēja mierīgam pārmaiņu posmam, kurā iepazīt jaunos skolotājus un klasesbiedrus.