/nginx/o/2020/09/27/13374195t1h60d2.jpg)
Nesen Dienvidāfrikā zibens nogalināja divas žirafes. Viena no tām bija piecus gadus veca mātīte, kurai zibens iespēra tieši galvā, ielaužot galvaskausu.
Fatālais notikums aprakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "African Journal of Ecology". Tur minēts, ka dzīvnieku augums var palielināt risku tikt zibens skartam vētras laikā. Tiesa, nav neviena zinātnieku recenzēta pētījuma, kurā būtu pierādīts, ka žirafes ir lielāka zibens sasperšanas riska priekšā nekā citi dzīvnieki, 2017. gadā rakstīts zinātnes izdevumā "Live Science".
Pastāv vairāki veidi, kā zibens var iespert dzīvniekam. Tas var trāpīt tam tiešā veidā vai arī skart to pēc tam, kad iespēris dzīvniekam blakus esošā objektā. Spēriens var būt letāls arī pieskāriena ceļā, proti, kad dzīvnieks pieskaras objektam, kuru skāris zibens. Visbeidzot zibens var dzīvnieku arī nogalināt caur zibens skartu zemi.
Dienvidamerikas žirafes bojā gāja krūmu un zāles ieskautas, koku tuvumā nebija. Pieaugusi žirafe vidēji ir 4,3 metrus gara, tāpēc mirušās žirafes viegli varēja būt garākie objekti tajā rajonā. Otras žirafes ķermenis tika atrasts 7 metrus tālāk no žirafes ar ielauzto galvaskausu. Tas varētu liecināt, ka tā letālu elektrības triecienu saņēma no zemes, kad zibens iespēra pirmajai žirafei.
Abas žirafes pamatīgi oda pēc amonjaka. Līdzīga smarža novērota arī citā gadījumā, kad zibens nospēris žirafi.
Katru gadu zibens ievaino tūkstošiem dzīvnieku visā pasaulē, rakstīts 2012. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "International Journal of Biometeorology". Tomēr daži dzīvnieki ir lielāka zibens sasperšanas riska priekšā nekā citi.