Sv 25.10.2020.

Arī Rīgas pašvaldības policijā, iespējams, darbojušies "Saskaņas" fiktīvie konsultanti

Rīgas Pašvaldības policija pie pieminekļa "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no nacistiskajiem iebrucējiem" 2.Pasaules kara piemiņas pasākumā Uzvaras parkā.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Partija Saskaņa un GKR koalīcija ieies vēsturē ar fiktīvajiem konsultantiem pašvaldības kapitālsabiedrībās, vēstī TV3 raidījums "Nekā personīga".

Reti kurš pašvaldības uzņēmums iztika bez šādiem cilvēkiem, kam partijas piederība ļāva tikt pie darba, kur nav jāstrādā, bet ir stabila alga. 

Opozīcijas deputātiem tas kļuva par azartisku izaicinājumu, atmaskot, kur vēl saskaņieši salikuši savējos. Radās aizdomas, ka tādi cilvēki ir arī Rīgas pašvaldības policijas vadībā.

Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas satiksme, Centrāltirgus un daudzi citi pašvaldības uzņēmumi  partijas Saskaņa valdīšanas laikā bija kļuvuši par ērtu naudas avotu partijas cilvēkiem.

Aizdomas krita arī uz pašvaldības policiju, taču KNAB kļūdas dēļ pārbaude nenotika.

Pašvaldības policija ar 1000 darbiniekiem ir viena no lielākajām pilsētas pārvaldes struktūrvienībām. Tā ir tieši pakļauta domes priekšsēdētājam. Policijas priekšniekam ir plašas pilnvaras veidot struktūru, radīt jaunas štata vietas. Dienesta vadības atbalsta nodaļā strādā arī divi partiju cilvēki. Saskaņietis Raimonds Rublovskis un   “Gods kalpot mūsu Latvijai” biedrs Raimonds Nitišs. 

Valters Bergs, Rīgas domes deputāts (Jaunā Konservatīvā partija), pauž: "Uz četriem pieciem inspektoriem sanāk pa vienam vadošam darbiniekam, kas nav samērīgi. Tāpat daudz darbinieki izteicās, ka nav pat saprotama šo daudzu vadošo personu loma, ar ko tad viņi ikdienā vispār nodarbojas, kāds tad ir viņu pienesums pašvaldības policijas darbam. 

Par šīm personām bija rakstīts šis iesniegums, lai attiecīgi pārbauda šos faktus un veicot pārbaudi konstatētu citas personas, kas nav leģitīmas."

Abiem iesniegumā minētajiem pašvaldības policijas darbiniekiem ir daudz kopīga. Abi 90. gados bijuši Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta darbinieki,  kur viņu kolēģis bija bijušais Pašvaldības policijas šefs, vēlāk Rīgas Satiksmes valdes loceklis no partijas Gods kalpot Rīgai  Jānis Geduševs. Gan Nitišs, gan Rublovskis ir bijuši austrumu cīņu sporta organizāciju pārvaldē. Abi ir šovasar dibinātās Demokrātijas aizsardzības biedrības valdē. 

Raimonds Nitišs pašvaldības policijā ir no 2010.gada. Paralēli viņš ieņem amatus daudzās sabiedriskās organizācijās. Pirms diviem gadiem viņš bija arī Ķekavas domes deputāts.  Policijā  Nitišs ir galvenais speciālists sadarbības jautājumos starp valsts un pašvaldību iestādēm, atbild par sadarbību ar citu valstu dienestiem, sadarbības vizītēm un pieredzes apmaiņas braucieniem.  Nekā personīga aptaujātie bijušie un esošie kolēģi apliecina, ka viņš tiešām strādā. 

Citādi ir ar otru iesniegumā minēto politiski aktīvo Raimondu Rublovski.  Viņš sešus gadus ieņem galvenā speciālista stratēģiskās plānošanas jautājumos amatu. Līdz šim darbā parādījies reti. Kolēģi par viņa darba rezultātiem  nav dzirdējuši, vadības sanāksmēs nav piedalījies, lai arī atbild par visas iestādes attīstību. 

Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass apgalvo, ka abi divi ir vajadzīgi darbinieki, ko viņš uzaicinājis darbā. Abiem ir militāra pieredze  armijas štābos stratēģijas jautājumos. Arī policijā viņu uzdevums ir rakstīt stratēģijas un plānot.  

Uz Nekā personīga lūgumu parādīt lietvedības ierakstus par  Rublovska izstrādātiem ziņojumiem  vai atzinumiem, policijā norādīja, ka rakstu darbi nav reģistrēti.

Turklāt daļa viņa darba ir mutiskas konsultācijas sarunās un diskusijās. 

Otrdien, kad Nekā personīga ieradās uz iepriekš pieteiktu interviju Pašvaldības policijā, arī Rublovskis atradās savā kabinetā. Viņa darbs esot gatavot teorētiskus pamatus, uz kura pēc tam var balstīt praktisko policijas darbu. 

Pašvaldības policijas darbiniekiem nav aizliegts iesaistīties politikā. Rublovskis no 2014.gada bija partijas Saskaņa biedrs.  Neveiksmīgi kandidējis uz Saeimu. Sešu gadu laikā partijai ziedojis 2000 eiro, biedru naudās samaksājis 3000 eiro. 

28.jūlijā reģistrēta Demokrātijas aizsardzības biedrība, kur Rublovskis ir valdē. Tur darbojas arī  a/s Latvijas gāze valdes locekle Elita Dreimane, kas 2015.gadā bija spiesta aiziet no Valsts kancelejas direktores amata, kad viņai anulēja pieeju valsts noslēpumam.  Valdē ir arī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, savulaik atlaistais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks, tagad sporta funkcionārs Māris Liepiņš  un odiozais publicists Sandris Točs. Viens no biedrības mērķiem ir popularizēt Latvijas valstiskumu kā vērtību, ņemot vērā arvien pieaugošo pārnacionālo veidojumu ietekmi uz Latvijas dalību dažādās starptautiskajās organizācijās.

Tiesībaizsardzības iestādes nepārbaudīja, vai Rublovskis tiešām sešus gadus ir plānojis stratēģijas, vai vienkārši skaitījies policijas štatā.

Deputātu iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā izskatīts nedēļas laikā un nosūtīta atbilde, ka pārbaudi nav nepieciešams veikt, jo abi kungi nav amatpersonas un nav saņēmuši algu. Tā izrādījās kļūda. 

KNAB skaidro, ka tā bijusi cilvēciska kļūda. Darbinieks nebija pamanījis, ka Pašvaldības policijā no 2018.gadā algas maksā nevis policija, bet Rīgas pašvaldība.

Tagad pārbaude būs jāveic, lai gan ir skaidrs, ka konstatēt pārkāpumus, ja tādi ir bijuši, būs daudz grūtāk. 

Fiktīvās nodarbinātības lietas izmeklē KNAB un policija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šīs lietas interesē, ja lietā iesaistītas amatpersonas, vai partijas interesēs tiek tērēta nodokļu nauda. 

Līdz politiskajām amatpersonām, kas savā pakļautībā esošo organizāciju menedžeriem liek pieņemt darbā nevajadzīgus darbiniekus, aizrakties ir grūti. Tur nepieciešams rūpīgs operatīvais darbs vēl pirms līgumu noslēgšanas, bet pēc notikušā bez iesaistīto liecībām to izdarīt ir teju neiespējami. Līdz šim politiķu nelikumīgus rīkojumus nav izdevies pierādīt. Parasti soda darbā pieņēmējus un fiktīvi nodarbinātos.