Svētdienas rītā strauji saasinājās Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts attiecībā uz starptautiski neatzīto Kalnu Karabahu. Vai šis konflikts var pāraugt pilna apjoma karā starp Azerbaidžānu un Armēniju, intervijā Krievijas medijam "Meduza" komentē Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Kaukāza jautājumu un reģionālās drošības eksperts Vadims Muhanovs.
Kāpēc saasinājums Kalnu Karabahas jautājumā sācies tieši tagad?
Pirmais svarīgais moments: saasinājums starp Armēniju, armēņu kopienu - mēs jau runājām ne tikai par to, bet arī par starptautiski neatzīto Kalnu Karabahu - un Azerbaidžānu, tas nav nekas jauns.
Vasarā jau bija situācijas saspīlējums, kura laikā izcēlās sadursmes un abas puses cieta zaudējumus. Toreiz konflikts risinājās tālu no tradicionālās Kalnu Karabahas konflikta zonas. Savukārt šobrīd vērojams konflikta saasinājums tā tradicionālajā zonā.
Mēs varam gaidīt asas sadursmes, saspīlējums ir pašā sākumā un pagaidām nekas neliecina, ka ar to arī viss beigsies.
Abas puses jau paziņojušas par karastāvokļa izsludināšanu un iedzīvotāju mobilizāciju. Cik iespējams ir pilna apjoma karš starp Armēniju un Azerbaidžānu?
Pagaidām tie ir tikai paziņojumi, vēstījums pretiniekam par gatavību pilna apjoma karam. Tā nav pirmā reizes, kad abas puses paziņo, ka notiks mobilizācija.
Tomēr, ja saasinājums turpināsies ilgāk par divām trīs dienām, tad varēs runāt par pilna apjoma karu.
Ja konflikts netiks pārtraukts nopietna ārējā spiediena rezultātā, sāksies karš un tā būs katastrofa. Tā aptvers visu Ziemeļkaukāza reģionu un skars visus lielākos reģiona "spēlētājus", ieskaitot Krieviju un Turciju.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja, ka armijas operācija pielikšot punktu azerbaidžāņu teritoriju okupācijai. Tā izklausās pēc ļoti agresīvas retorikas.
Tā ir tradicionāla retorika, tā tika lietota gan vasarā, gan arī iepriekšējos gados. Par Karabahas atkarošanu tiek runāts jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, tagad gluži vienkārši ir pieaugušas Azerbaidžānas materiāli tehniskās iespējas. Iepriekš šādu skaļu ieroču žvadzināšanu Alijevs nevarēja atļauties.
Tikmēr Armēnija atbildējusi, ka gatavojas izskatīt jautājumu par Kalnu Karabahas neatkarības atzīšanu. Ko nozīmē šāds paziņojums?
Tā arī nav pirmā reize, tomēr 30 gadu laikā, kopš faktiski eksistē neatzītā Kalnu Karabahas valsts, Armēnija tās neatkarību tā arī nav atzinusi. Katra saspīlējuma gadījumā Armēnija atkal runā par tādu iespējamību. Ja Armēnija oficiāli atzīs Kalnu Karabahu, tas nozīmē totālu pilna apjoma karu.
Prasību izbeigt karadarbību izteikuši visi – gan NATO, gan Krievija, gan Romas pāvests. Vai šādiem aicinājumiem būs kāds efekts?
Iepriekšējās reizēs ārējais spiediens ir paātrinājis konflikta “karstās” fāzes izbeigšanu. Jācer, ka šoreiz notiks tas pats.
