Sv 25.10.2020.

Kalnu Karabahā kritušo skaits turpina augt

FOTO: EPA/Scanpix

Kaujās Kalnu Karabahā pirmdienas, 28. septembra, vakarā krituši vēl 26 armēņu karavīri, paziņojusi starptautiski neatzītās republikas Aizsardzības ministrija.

Tādējādi separātiskā reģiona varasiestāžu kopējais apstiprināto kritušo armēņu karavīru skaits sasniedzis 84.

Gan Armēnija, gan Azerbaidžāna apstiprinājušas, ka pirmdien visu dienu turpinājušās smagas kaujas.

Pirmdienas vakarā Azerbaidžānas armija sāka "masīvu uzbrukumu Karabahas frontes dienvidu un ziemeļaustrumu sektoros," paziņojis Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Azerbaidžāna ziņas par saviem zaudējumiem nesniedz, taču Kalnu Karabahas amatpersonas publicējušas videoierakstus, kuros redzami izdeguši tanki un bruņutransportieri, kā arī nogalināti maskēšanās tērpos ģērbti cīnītāji, apgalvojot, ka tie ir azerbaidžāņu karavīri.

Abas puses vēsta par cietušajiem arī civiliedzīvotāju vidū. Azerbaidžāna ziņo, ka nogalināti deviņi cilvēki, bet Armēnija - par diviem bojāgājušajiem.

FOTO: Reuters/ScanPix

ANO Drošības padome otrdien rīkos ārkārtas sarunas aiz slēgtām durvīm, lai apspriestu situāciju Kalnu Karabahā, pirmdien paziņoja diplomāti.

Sarunas paredzētas ap plkst. 17.00 (plkst. 24.00 pēc Latvijas laika). Tās oficiāli pieprasīja Beļģija pēc tam, kad Francija un Vācija bija vadījušas centienus panākt šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un šiem centieniem pievienojās Lielbritānija. 

Igaunija, kas ir Drošības padomes nepastāvīgā dalībvalsts, jau svētdien uzsvēra nepieciešamību rīkot šādas sarunas par karadarbību šajā separātiskajā reģionā.

Diplomāti piebilda, ka šo sarunu noslēgumā var tikt pieņemta kopīga deklarācija. To pieņemtu vai nu visa Drošības padome, vai vismaz tās Eiropas dalībvalstis, ja netiktu panākta vienprātība.

Karadarbība Kalnu Karabahā ir sākusies ikgadējās ANO Ģenerālās asamblejas laikā.

Šodien Rīgā notiks sapulce un gājiens, aicinot nekavējoties pārtraukt karadarbību Kalnu Karabahā, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē.

Pasākumu rīko biedrība "Latvijas Armēņu Kultūras centrs". 

Gājienu un sapulci plānots sākt plkst. 14. Pulcēšanās notiks Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 8, iepretim Bastejkalnam, pie pieminekļa "Hačkar". 

Gājiens notiks līdz Raiņa bulvārim 2, iepretim Azerbaidžānas vēstniecībai, tālāk tas virzīsies pa Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Jāņa Rozentāla laukumam 1, iepretim Turcijas vēstniecībai.

Pasākums ilgs līdz plkst. 16.

Gājiena un sapulces mērķis ir paust noraidošu attieksmi pret vardarbību Kalnu Karabahā un aicināt uz tūlītēju kara darbību pārtraukšanu.

FOTO: EPA/Scanpix

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.