Kā pumpas ietekmē mentālo veselību? Pašmāju dermatologs un psihoterapeits par pusaudžiem un mobingu (2)

Jaunā realitāte

Covid-19 dēļ pusaudži pavadījuši mājās vairākus mēnešus. Septembrī skolas gaitas pusaudži atsākuši galvenokārt klātienē. Tiesa, līdz nākamajām izmaiņām. 

Pusaudžu psihologs stāsta, ka adaptēšanās jaunajā realitātē ir ļoti aktuāla problēma. Atgriešanās skolā vienmēr ir paaugstināts stress, bet šobrīd visi ir atgriezušies mazliet citādā realitātē – pastāv liela nenoteiktība, daudzās skolās ir pamatīgas izmaiņas stundu sarakstos, citur ir pazudusi tāda svarīga lieta kā garais starpbrīdis.

"Tas viss paaugstina spriedzi. Tiem bērniem, kuriem jau ir kaut kādi stresi, šis periods ir vēl grūtāks. Protams, ir arī liela daļa bērnu, kuri ir adaptīvi un ar šo situāciju tiek galā labāk," stāsta psihoterapeits.

Tomēr kā vienu no galvenajām problēmām viņš min izmaiņas mācību procesā.

"Zinu bērnus, kuriem ir trīs matemātikas, bet tad divas bioloģijas pēc kārtas. Starpbrīžu skaits arī ir samazināts. Tas viss ir ļoti sarežģīti mentālajai veselībai," viņš atklāj.

Pieredzes gan ir dažādas. Psihoterapeits zina arī gadījumus, kuros skolēni tiek vesti ārā, taču ir arī skolas, kur jāatrodas klasē un iespējas komunicēt ar vienaudžiem ir maz.

Kā mobings ietekmē pusaudža nākotni?

Nav noslēpums, ka pusaudžu vide mēdz būt nežēlīga – daudzi kļūst par mobinga upuriem visdažādāko iemeslu dēļ, taču nereti tās ir tieši pārmaiņas izskatā – viņi pieaug, kādam rodas ādas problēmas, kāds kļūst vizuāli atšķirīgs. Un, kā zināms, bieži vien atšķirties ir grūti.

"Parasti trauksmi izraisa lietas, kas notiek šķietami pēkšņi, vai tādas, par kurām ģimenē runāt nav pieņemts. 

Jo pusaudži būs labāk informēti, jo vieglāk viss nāks. 

Otra lieta ir atbalstoša vide – tajā ir jājūtas droši, lai kas arī ar viņu šajā vecumā nenotiktu, viņš netiks atraidīts. Sākumā, protams, ir svarīga vecāku iesaiste, tomēr pusaudžu vecumā svarīgākas ir vienaudžu domas, tāpēc ir būtiski, lai vide būtu akceptējoša arī ārpus mājām," skaidro Konstantinovs.

Pusaudžu psihoterapeits atklāj, ka ir ļoti skaidra korelācija starp ādas problēmām un mentālo veselību – tās izraisa depresiju, trauksmi un sociālās fobijas.

"Pusaudži paši par to bieži neko nezina, tāpēc, ja es kādam pamanu problēmas, pa taisno nosūtu pie dermatologa," viņš stāsta.

Iemesls speciālistu neapmeklēšanai esot informācijas un motivācijas trūkums.

"Vajag pierakstīt, aizvest, uzturēt kaut kādu režīmu. Jautājums gan, cik tie pakalpojumi ir pusaudžiem draudzīgi. Skaidrs, ka pusaugu puika nevēlas iet uz salonu "Skaistums un Beauty"," stāsta Konstantinovs.

Arī dermatologs Karls atzīst, ka paši pusaudži tam īpašu uzmanību nepievērš, tomēr par to ir jārunā, jo daudziem pumpu klātbūtne uz sejas būtiski ietekmē komunikāciju ar citiem.

"Vai par to vajadzētu runāt vecākiem, lielā mērā ir atkarīgs no viņu savstarpējā kontakta. Diemžēl pusaudzis savos gados ir vecāku noliedzējs, jo vecāki par to tajā brīdī nesaprot neko.

Vislabāk noteikti saprot cits vienaudzis.

Pusaudžu vidū problēmas ir aptuveni 80%. Viena no aktuālākajām problēmām, ar ko pusaudži vēršas pēc palīdzības, ir pinnes, kas var parādīties jau 11-12 gadu vecumā, bet turpināties līdz pat 20-25 gadu vecumam. Jautājums, vai par to vajadzētu runāt, piemēram, skolotājam, paliek atklāts, jo tomēr arī pedagogi ne vienmēr pusaudžu vidū ir galvenās uzticības personas," stāsta Karls.

Ja tomēr tuva cilvēka pusaudzim nav, atbilstoši likumdošanai bērns pie ārsta vērsties viens pats drīkst no 14 gadu vecuma, tomēr dermatologs atzīst, ka šādi gadījumi notiek ļoti, ļoti reti.

"Visbiežāk vizīte notiek kopā ar vecākiem vai vecvecākiem, jo, lai kā arī nebūtu, pusaudzim visbiežāk vajadzīgs pieaugušo atbalsts medikamentu un citu lietu izprašanā. Vecāku klātbūtne sniedz drošības sajūtu, ka arī rezultāts būs labs," viņš skaidro.

Dermatologs norāda, ka ir svarīgi vērsties pie ārsta, jo savlaicīga ārstēšana pasargā no rētām uz sejas, krūtīm, muguras un citām nelāgām sekām.

"Ja slimību neielaiž, ārstēšana vienmēr būs vienkāršāka.

Protams, ļoti liela nozīme ir sejas kopšanai, tāpat ir nozīme arī medikamentiem. Un pēdējais arguments ir seku ārstēšana – lāzerprocedūras rētu korekcijai maksā bargu naudu. Ja nevēlas tērēties vēlāk, tad labāk ir savlaicīgi apmeklēt ārstu," skaidro Karls.

Jo ātrāk, jo labāk

Savukārt Konstantinovs norāda, ka ir ļoti svarīgi vērsties pie profesionāļa, jo starp mobingu un visām iespējamajām dzīves problēmām ir pierādīta nenoliedzama saikne.

"Sākot ar depresiju un trauksmi līdz pat sliktākām iespējām pieaugot, piemēram, zemākas karjeras iespējas vai riska nonākt ārstniecības iestādēs. Gan pāridarītājam, gan cietējam ir diezgan līdzīgi riski šādu situāciju dēļ, tāpēc uz mobingu vajadzētu skatīties plašāk. Piemēram, klasēs, kurās valda mobings, paaugstinātās trauksmes dēļ sekmes ir zemākas pat tiem skolēniem, kuri konfliktā nav iesaistīti," viņš stāsta. 

Pārsvarā tiek runāts par tiem, kuri cieš no mobinga skolās, taču psihologs norāda, ka, ja pusaudzis kādu apceļ, pie lēmuma to pārtraukt, visticamāk, viņš pats nenonāks.

"Ir nepieciešama atbalsta sistēma, kas viņam palīdzētu pieņemt saprātīgus lēmumus.

Daudz ir atkarīgs no skolas, vienaudžu attieksmes un citiem apstākļiem, ne tikai pāridarītāja, jo viņa uzvedībai ir kaut kāds iemesls," skaidro Konstantinovs.

Tiesa psihologs stāsta, ka par spīti uztraukumam, septembrī katru gadu valda pacilātība un arī šis gads neatšķīrās, taču nepieredzēts jaunums šogad ir skolēnu bažas par attālinātu mācību atsākšanos – pusaudži ir sailgojušies pēc skolas, komunikācijas un daudz labprātāk vēlas apmeklēt mācības klātienē. 

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!