P 19.10.2020.

Putins, Makrons un Tramps aicina nekavējoties pārtraukt uguni Kalnu Karabahā

FOTO: AP/Scanpix

Krievijas, ASV un Francijas prezidenti ceturtdien aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Kalnu Karabahā, bet Armēnijai un Azerbaidžānai sākt sarunas.

"Mēs aicinām nekavējoties pārtraukt karadarbību starp iesaistītajiem militārajiem spēkiem," teikts Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Francijas prezidenta Emanuela Makrona un ASV prezidenta Donalda Trampa kopīgā paziņojumā.

"Mēs arī aicinām Armēnijas un Azerbaidžānas līderus nekavējoties uzņemties saistības labticīgi un bez priekšnosacījumu izvirzīšanas atsākt sarunas par noregulējumu ar EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju (Krievijas, ASV un Francijas) piedalīšanos," teikts paziņojumā.

Vienlaikus ar paziņojumu nācis klajā arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, pavēstot, ka pamiers Kalnu Karabahā ir iespējams tikai tad, ja armēņu spēki atkāpjas no separātistu reģioniem un pārējās Azerbaidžānas.

"Ceļš uz ilgstošu pamieru reģionā ir atkarīgs no armēņu atkāpšanās no katras Azerbaidžānas teritorijas pēdas," televīzijā pārraidītā uzrunā paziņoja Erdogans.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Armēnijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Azerbaidžānas armiju kaujās atbalsta Turcijas bezpilota lidaparāti un iznīcinātāji.

Turcija uz Azerbaidžānu pārsviedusi 4000 kaujinieku no Sīrijas, norāda Erevāna.

Savukārt Azerbaidžāna apgalvo, ka Armēnijas pusē cīnoties etnisko armēņu kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.