Gaisa piesārņojums Lietuvā sasniedzis ļoti augstu līmeni. Par Latviju trūkst datu (1)

PM10 jeb putekļu, kuru diametrs ir līdz desmit mikrometriem, koncentrācija Kauņā un Viļņā agrā piektdienas rītā pieaugusi līdz 160-180 mikrogramiem kubikmetrā. Vairumā Lietuvas novērojumu staciju, kur tiek veikti šādi mērījumi, mikroskopisko putekļu koncentrācija pārsniedz simts mikrogramus kubikmetrā.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka PM10 vidējai koncentrācijai nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramus kubikmetrā diennaktī un 20 mikrogramus kubikmetrā gadā.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem PM10 koncentrācija virs 100 mikrogramiem kubikmetrā diennaktī vērtējama kā ļoti slikta, ikviens iedzīvotājs var sajust ietekmi uz veselību, jābūt spēkā brīdinājumam par ārkārtas situāciju.

LVĢMC mājas lapā nav pieejama operatīvā informācija par gaisā suspendēto sīko cieto daļiņu koncentrāciju Latvijā, savukārt mērījumi par citām piesārņojošajām vielām liecina, ka ozona, sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda daudzums visās novērojumu stacijās atbilst labam vai teicamam gaisa kvalitātes līmenim.

Valsts vides dienesta dati liecina, ka sīko daļiņu PM10 un PM2.5 diennakts vidējā koncentrācija ceturtdien Liepājā, Sliežu ielā 7a, un Ventspilī, Jāņa ielā 17, saglabājās labā līmenī, savukārt Rēzeknē, Rūpniecības ielā 11, PM10 vidējais daudzums pieauga līdz 72 mikrogramiem kubikmetrā, kas atbilst sliktam līmenim.

Ukrainas austrumos un Krievijas dienvidu daļā turpinās savvaļas ugunsgrēki, vietām arī putekļu un smilšu vētras, to radītā dūmaka un palielinātais gaisa piesārņojums gaidāms arī Latvijā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas novērtējumu gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi.