Levits: Latviešu diaspora ir mūsu neformālie vēstnieki pasaulē (6)

Uzrunā prezidents uzsvēra, ka tautieši ārzemēs attīsta un izplata domu, kas atbalsta Latvijas valsts nozīmi un Latvijas valsts vārdu. Tāpat latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ir svarīga loma Latvijas valstī - gan politiski, gan ekonomiski, gan kulturāli.

Valsts pirmā amatpersona akcentēja, ka diaspora ir Latvijas balsts un diasporas politika, kas ir ienākusi kā jauns politikas virziens, Latvijā tika aizsākts pirms aptuveni desmit gadiem.

"Latviešu nācija pastāv kopā ar Latvijas valsti, un tie cilvēki, kuri pieder latviešu nācijai, dzīvo ne tikai Latvijā, bet vienlaikus arī visā pasaulē. Mēs kopā veidojam šo nāciju, šo latviešu kopienu," uzsvēra Levits.

Viņa ieskatā to, cik svarīgs ir diasporas latviešu darbs Latvijai, pierāda arī divi neseni simboliski notikumi, kurus atzīmēja Rīgā. Pirmais no tiem ir valstsvīra un diplomāta Miķeļa Valtera pārapbedīšana, kas notika 17.septembrī.

Levits norādīja, ka Valters ir pirmais latvietis, kurš 1903.gadā teica, ka latviešiem vajag savu neatkarīgu valsti. Pēc Valsts prezidenta paustā, līdz tam latviešu domas robežojās tikai līdz autonomijai cariskās Krievijas sastāvā, bet viņš bija pirmais, kurš šo domu attīstīja tālāk.

Prezidents pavēstīja, ka Valters pirmajā Pagaidu valdībā 1918.gadā bija iekšlietu ministrs, pēc tam diplomāts, bet pēc kara līdz savai nāvei 1968.gadā viņš dzīvoja trimdā Francijā un aktīvi piedalījās Latvijas valstiskuma idejas stiprināšanā un izplatīšanā arī Eiropā.

"Viņš bija liels eiropietis un jau pirms Eiropas kopienas dibināšanas iestājās par vienotu Eiropu. Mēs redzam, ka jau senākos laikos cilvēki, kuri dzīvoja ārpus Latvijas, deva savu pienesumu valstiskumam," pauda Valsts prezidents.

Otrs notikums, ko prezidents pieminēja, bija trimdas latviešu organizācijas "Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām" (BATUN) darbībai veltītā izstāde. Stāstot par organizāciju, Levits norādīja, ka tā izveidota pagājušā gadsimta 60.gados un tās misija bija atgādināt ANO Ņujorkā par netaisnīgumu, kas nodarīts Baltijas valstīm.

Organizācija turpināja savu darbu līdz 1991.gadam, kad Latvija atguva neatkarību un kļuva par pilntiesīgu ANO locekli. Prezidents uzteica BATUN aktīvistes un izstādes veidotājas Dzintras Bungs darbu, norādot, ka izstāde parāda, cik efektīva ir to latviešu darbība, kuri darbojas valsts labā arī ārpus Latvijas.

Levits arī akcentēja, ka sena pieredze Latvijas valsts nozīmes daudzināšanā ir latviešu trimdai, kas izveidojās pēc Otrā pasaules kara ar visām tās organizācijām, ieskaitot PBLA, kas, prezidenta ieskatā, ir unikāla trimdas apvienība, jo tā padarīja trimdu daudz efektīvāku. Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka šodien diaspora ir plašāka nekā tikai bijusī trimda okupācijas apstākļos.

Pēc prezidenta paustā, cits virziens, kur latviešu diaspora var dot savu pienesumu, ir ekonomika. Viņš minēja, ka par skaistu tradīciju ir kļuvis Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā pirms diviem gadiem piedalījās arī Levits.

Vēl prezidents minēja, ka diaspora var snieg savu devumu kultūrā un valodā, kas ir latviešu identitātes pamats. Levits atzīmēja, ka tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka katrs latvietis piedalās kultūras un valodas saglabāšanā un došanā nākamajām paaudzēm, lai viņi izaugtu par latviešiem.

Levits veltīja atzinīgus vārdus diasporas skolām, kas atrodas visā pasaulē un nodod tālāk latviešu kultūras un valodas mantojumu. Prezidents norādīja, ka tas ir nozīmīgi Latvijai un visiem latviešiem, lai latvieši nepazustu pasaulē, un tas ir iespējams, galvenokārt saglabājot, attīstot un piedaloties latviešu kultūras aktivitātēs un lietojot latviešu valodu.