Neskatoties uz to, ka Covid-19 uzliesmojumam esam gatavāki nekā pavasarī, joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu - gan par pašu koronavīrusu, gan par to, vai zināmi patiesie tā izplatības apmēri, svētdien, 4. oktobrī, vēstīja LTV raidījums "de facto".
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infektologs Māris Liepiņš novērojis, ka ieilgusī neskaidrība atspēlējas negatīvi.
"Ir nogurums no tā, ka tā problēma aizvien velkas, un mēs neredzam viņai galu," raidījumā sacīja Liepiņš.
"Mums aizvien nav efektīvu, tiešām efektīvu medikamentu, mums vēl aizvien nav vakcīnas, bet mums ir jādzīvo tagad pavisam jaunā Covid ērā, kad ir jāievēro visi šie noteikumi, ģērbšanās, masku nēsāšana, distancēšanās," pauda infektologs, piebilstot, ka "sabiedrībai tas ir diezgan problemātiski.
Gan dati liecina, gan ārsti novērojuši, ka šobrīd ir mazāk smago saslimšanas gadījumu. Taču tas var radīt mānīgu drošības sajūtu - gan mediķi slimnīcās, gan epidemiologi secina, ka gluži vienkārši sabiedrības grupas, kurās slimība izplatās, ir gados jaunākas un nosacīti veselīgākas. Taču tas vēl vairāk prasa piesardzību, jo agri vai vēlu slimība izplatīsies tālāk, vēstīja "de facto".
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs raidījumā norādīja, ka ilgstoši tas nevar neskart citas grupas, piemēram, gados vecus cilvēkus.
Valstīs ar īpaši augstu saslimstību ir novērots arī pieaugums riska grupās un hospitalizāciju skaits, un pakāpeniski pieaug arī mirstība, "de facto" sacīja Perevoščikovs, norādot, ka tas "nav labs variants un to nevajadzētu pieļaut".
Kā vēstīja raidījumā, Latvijā kopumā slimība joprojām tiekot kontrolēta. Arī pēc Pasaules veselības datiem Latvija ir starp valstīm, kurai raksturīgi lokāli uzliesmojumi, atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, kur ir vispārēja Covid-19 izplatība sabiedrībā.
Tiesa,Latvijā mazāks bijis arī veikto testu skaits. Kaimiņvalstīs testi veikti par 70% vairāk nekā Latvijā.
RAKUS References laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins "de facto" atzina, ka tas saistīts ar laboratoriju kapacitāti. Tieši tādēļ lielas cerības liek uz siekalu testiem, kurus sāka lietos šajā nedēļā, jo tie prasa mazāk cilvēkresursu.
Tāpat arī drīz varētu plašāk pielietot jaunus antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15 minūšu laikā. Tiesa, tie derētu tikai pacientiem ar simptomiem un nebūtu plaši pielietojami, jo negatīvs rezultāts antigēnu testiem ne vienmēr ir patiess.
Speciālisti gan spriež, ka, lai arī ir testēšanas kapacitātes trūkums, slēpto gadījumu nevarētu būt daudz. Kopš augusta sākuma asinsdonoriem pārbauda arī antivielas uz Covid-19. Līdz šim no 7324 donoriem antivielas bijušas 28. Tādu, kuriem pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar Covid- 19, no tiem bija 16 jeb 0,2%, vēstīja "de facto".
Tāpat arī nav daudz gadījumu, kad Covid-19 atklāj pacientiem ar citām saslimšanām, kuriem drošības dēļ tests veikts ārstniecības iestādē. Daugavpilī, kur bija pēdējais lielākais uzliesmojums, aizvadīto divu mēnešu laikā slimnīcā tādu bija trīs.
Arī zinātnieki, kas vīrusa izplatību analizē pēc tā ģenētiskā koda, secina, ka slimības izplatība kontrolēta salīdzinoši labi. Kopumā Latvijā atklātas 247 SARS-CoV-2 mutācijas.
"Tā labā ziņa ir tāda, ka kopš jūlija mēs neatrodam tādu vīrusu, kas šeit ir bijis pirms tam. Tas nozīmē, ka pasākumi, kurus Latvija veica ierobežojot slimības izplatību, bija ļoti veiksmīgi," raidījumā pastāstīja Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš, norādot, ka visi varianti, kas tagad ir Latvijā, ir ienākuši no citurienes.
Viņš skaidro, ka vīrusam vajag jaunu saimnieku, bet, ja to neatrod, vīrusa dzīve apstājas. Pagaidām gan neko daudz vairāk nevar pateikt par vīrusa dabu - piemēram, vai tas kļuvis vājāks vai nāvējošāks. Taču izskatās, ka tas ir lipīgāks.
"Viena no mutācijām, kas tagad pasaulē dominē un bija atrasta jau aprīļa sākumā, un ir arī 95 gadījumos Latvijas vīrusa variantu, visticamākais, padara šo vīrusu vieglāk pārnesamu no viena cilvēka uz otru," skaidroja Kloviņš. "Tas ir tas, pret ko grūti cīnīties, jo tas ir tas, ka vīruss pats sevi uzlabo."
Kā vēstīja "de facto", ir pāragri spriest, vai izplatīta būs atkārtota inficēšanās. Pasaulē konstatēti vairāki šādi gadījumi, tācu to nav gana daudz, lai varētu izdarīt plašus secinājumus.
Perevoščikovs raidījumā norādīja, ka jau tagad ir skaidrs, ka trīs mēnešus pēc izslimošanas antivielu daudzums asinīs samazinās.
Pašlaik zināmais liek domāt, ka ar vīrusa klātbūtni vēl ilgi nāksies sadzīvot. Apzinoties resursu, it īpaši cilvēkresursu trūkumu, Veselības ministrija (VM) esot apzināsi ārstniecības personas, kam ir sertifikāts, bet, kas šobrīd nestrādā.
"Esam arī domājuši par iespēju piesaisti medicīnas skolu studentus un pēdējā kursa studentus universitātēs, bet tas, ka cilvēkresursu trūkums mums ir, to mēs noliegt nevaram," raidījumā pastāstīja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.
Arī ģimenes ārstiem jārēķinās, ka būs vairāk darba, jo lielākā daļa saslimušo ārstēsies mājās. Ministrija jau plānojot papildu dežūrārstu vietas, ja šāda vajadzība būs. Valdībā arī iesniegts ziņojums par veselības nozares kapacitātes stiprināšanu Covid-19 apstākļos, kas paredz arī finanšu līdzekļu pieprasījumus.
