Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

"PNB bankai" nodarītie zaudējumi esot saistīti ar darījumiem starp banku un ASV pilsoņa Rodžera Tamraza vadītu investoru grupu, ko Guseļņikovs pirms bankas slēgšanas stādīja priekšā kā jaunos bankas īpašniekus.

Kā jau pirms gada konstatēja Eiropas Centrālā banka (ECB) un vēlāk arī "PNB bankas" maksātnespējas administrators, bankas glābēji ne tika nesamaksāja par bankas akcijām savu naudu, bet paspēja pat "PNB bankā" aizņemties saviem tēriņiem.

"Kredītu izsniegšanā šiem pašiem jaunajiem tā saucamajiem akcionāriem nav ievērotas likuma prasības. Ņemot vērā, ka tās ir atzīstamas par saistītām personām, bija jābūt vienbalsīgam lēmumam no valdes puses par kredīta izsniegšanu.

Tomēr šis 559 861 eiro lielais aizdevums "PNB bankas" jaunajiem īpašniekiem bijis nieks, salīdzinot ar 31 468 997 eiro vērtiem lēmumiem, ko bankas vadība pieņēmusi īsi pirms "PNB bankas" slēgšanas.

Raidījumam no vairākiem avotiem esot zināms, ka jaunie bankas akcionāri no Guseļņikova dabūjuši akcijas, par tām nesamaksājot. Tā vietā jaunie īpašnieki apņēmušies atdot kredītus, ko banka iepriekš bija izsniegusi Guseļņikovam un viņa ģimenes locekļiem.

Banka atbrīvojusi Guseļņikova sniegto ķīlu, papildus tam pārskaitījusi uz viņa kontu advokātu algošanai paredzētus septiņus miljonus eiro, bet no Tamraza un pārējiem neko pretī neieguvusi.

"Jaunajiem šiem akcionāriem, nākot iekšā bankā un slēdzot darījumus ar banku un akcionāru, ir bijušas norunas, ka viņi savu samaksas pienākumu gan nodrošinās, gan maksās.

Attiecīgi par šādu rīcību, mēs uzskatām, ir vainojama iepriekšējā bankas vadība," raidījumam sacīja administrators Krastiņš, kurš jau pērn vērsās tiesā pret jaunajiem bankas īpašniekiem.

"De facto" arī vēstīja, ka pērn īsi pirms "PNB bankas" darbības apturēšanas par tās darījumiem tika informēta Valsts policija (VP), taču Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde neesot uzskatījusi par vajadzīgu sākt kriminālprocesu. Iesnieguma autors - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - policijas lēmumu nesākt izmeklēšanu neesot pārsūdzējis.

FKTK Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors Gvido Romeiko raidījumam apstiprināja, ka iestāde pērn vērsās policijā ar iesniegumu, lai "izvērtētu kādā veidā šie darījumi ar jauno akcionāru ienākšanu ir notikuši," taču slepenības dēļ viņš atteicās komentēt policijas pārbaudes rezultātus un skaidrot, kāpēc FKTK negatīvo lēmumu neapstrīdēja.

VP raidījumam skaidroja, ka izmeklēšanu nesāka, jo pārbaudē netika konstatēts noziedzīgs nodarījums.

Banku regulators piekrīt, ka "PNB bankas" administratora vērstā civilā prasība pret bijušo bankas vadību varētu būt pamatota.

"No mūsu puses skatoties, jā, liekas, šāda prasība ir pamatota. Bet mēs nezinām otras puses argumentus. Civillietās notiek šis sacīkstes princips, abas puses parāda savus pierādījumus, tie tiek analizēti, un beigās tiesnesim ir smagais pienākums izlemt, kuram ir taisnība," komentēja Romeiko.

Kā vēstīja "De facto", vairāk nekā 30 miljonu zaudējumu piedziņas lietā tiesa piekritusi apķīlāt vairāku atbildētāju dzīvokļus un mājas, tajā skaitā bijušam bankas padomes priekšsēdētāja vietniekam Rasmusenam piederošu īpašumu Dānijā vairāk nekā 700 000 eiro vērtībā un padomes loceklim Haningam piederošu māju Vācijā.

Abiem apķīlātas arī viņu uzņēmumu daļas. Bijušajam bankas īpašniekam Guseļņikovam gan oficiāli gandrīz nekas nepiederot, izņemot daļas Kipras uzņēmumā sešu eiro vērtībā. Ar šiem īpašumiem būšot par maz, lai labvēlīga sprieduma gadījumā bankai radītos zaudējumus piedzītu.

Ne Guseļņikovs, ne Rasmusens, ne Hanings neesot atsaucies "De facto" lūgumam sniegt komentāru par sākto tiesvedību.

Kā ziņots, "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019. gada 15. augustā, bet 12. septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. "PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019. gada 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.

Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Pēc bankas 2019. gada pārskatā minētā, Guseļņikovam, kuram iepriekš tiešā un netiešā veidā piederēja 95,97% bankas akciju, šobrīd pieder 23,47% "PNB bankas" akciju, kamēr pārējiem akcionāriem pieder kopumā pieder 76,53% akciju, taču katram individuāli mazāk nekā 10%. Starp bankas akcionāriem ir Tamrazs, Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks.