Atsaucoties uz psihoterapeita Rolanda Ivanova promocijas darbu, kurā viņš, pētot ģimenes ārstu prakses pacientus, secinājis, ka depresijas simptomi ir 14,7% pacientu un trauksmes simptomi - 10%, ārste-rezidente psihoterapijā konstatēja, ka ārstiem Covid-19 laikā šie rādītāji ir divas reizes lielāki.
Tāpēc, viņas ieskatā, ir būtiski runāt par medicīnas darbinieku psihisko veselību. Valaine uzskaitīja, ka daži no vārīgajiem punktiem ir zemais finansējums, limitēta piekļuve valsts apmaksātajai veselības aprūpei, primārās veselības aprūpes sistēmas īpatnības un mazskaitlīgais medicīnas personāls.
Savukārt, komentējot medicīnas personāla psihisko veselību, ārste-rezidente psihoterapijā norādīja, ka mediķiem, kuriem ir depresija vai depresijas simptomi, ir lielāks risks pieļaut medicīniskās kļūdas. Viņa norādīja uz saistību - ja tiek pieļauta kļūda, palielinās depresijas simptomi, savukārt ar lielākiem depresijas simptomiem tiek arī pieļautas kļūdas. Tāpat ikdienas stress, kam ārsti ir pakļauti, noved pie tā, ka paaugstinās psihisko traucējumu risks, atkarību radošo vielu lietošanas risks un kopumā ir traucēta funkcionēšana, skaidroja Valaine.
Viņa norādīja - pēc pētījuma rezultātiem secināms, ka psihisko traucējumu riskam pakļautas tās ārstniecības personas, kas pirmās saskaras ar pacientu. Visbiežāk tās ir sievietes un tie medicīnas darbinieki, kuru darba stāžs ir lielāks par desmit gadiem. Tāpat risku palielina blakus saslimšanu esamība un arī iepriekšēji emocionāli traucējumi.
"Mēs nolēmām veikt šo pētījumu pandēmijas laikā, jo medicīnas darbiniekiem ir lielāka slodze. Daudzi mediķi raizējas, lai nenodotu infekciju saviem tuviniekiem. Šāda emocionāla distresa ietekmē mazinās spēja koncentrēties un pieņemt lēmumus, kas ārsta darbā ir vitāli svarīgi," sacīja ārste-rezidente psihoterapijā.