S 6.03.2021.

Karam Kalnu Karabahā Turcija savervējusi Sīrijas kaujiniekus

Armēņu karavīri apskata bojātu transportlīdzekli.

FOTO: Reuters/ScanPix

Azerbaidžānas sabiedrotā Turcija karošanai Kalnu Karabahas konfliktā savervējusi Sīrijas kaujiniekus, ziņu aģentūrai DPA Sīrijas ziemeļrietumos apliecināja aktīvisti.

Ankara deviņus gadus ilgstošajā Sīrijas pilsoņkarā atbalsta vairākus nemiernieku grupējumus, un tās karavīri atrodas Idlibas provincē, kā arī Sīrijas ziemeļaustrumu teritorijās, ko Turcija atkaroja Sīrijas kurdiem.

"Jauni karotāji pamatā no Turcijas atbalstītajiem grupējumiem, tādiem kā Sultāna Murada brigāde, Hamzas brigāde un "Al Furatas vairogs", dodas apmaiņā pret naudu," sacīja viens no aktīvistiem, kas drošības apsvēruma dēļ vēlējās palikt anonīms.

"Ir daudz izmisušu kaujinieku, kurus Turcija savervē par 1500-2000 dolāriem mēnesī," sacīja cits aktīvists.

Sultāna Murada brigādēm tuvs avots apliecināja, ka pēdējo trīs dienu laikā kaujās Kalnu Karabahā krituši 50 šī grupējuma karotāji.

Vairāki desmiti ievainoti, viņš piebilda.

"Galvenā problēma ir tā, ka Sīrijas karotāji nav apmācīti karot šādos apvidos," viņš sacīja, norādot, ka no Sīrijas uz Azerbaidžānu caur Turcijas Gaziantepas lidostu devušies aptuveni 2000 karotāju.

Vairums Sīrijas kaujinieku, kas devušies karot Kalnu Karabahas konfliktā, ir "prasmīgi karotāji, kas iepriekš Sīrijā karojuši Latākijas kalnu rajonos", savukārt skaidroja Lielbritānijā bāzētās sīriešu aktīvistu organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR) direktors Rami Abderrahmans.

Vairums karotāju ir no Idlibas un Alepo provincēm, viņš piebilda.

"Šie karotāji ir no diviem turkmēņu bruņotajiem grupējumiem - Sultāna Murada brigādes un Suleimana Šaha brigādes," norādīja Abderrahmans.

Turcijas atbalstītās Nacionālās Sīrijas armijas pārstāvis sakariem ar presi Jusefs Hammuds noliedza šo informāciju, apgalvojot, ka ziņas par kaujinieku došanos no Sīrijas uz Azerbaidžānu ir "nepamatotas un nekorektas".

Turcija uzstāj, ka Kalnu Karabahas konflikta uzliesmojumā savu tuvo sabiedroto Azerbaidžānu atbalstīs visās iespējamās formās, tomēr noliegusi, ka tā būtu tieši iejaukta konfliktā.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.

Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.