Kādas cerības ir uz vakcīnas pret Covid-19 izstrādi? Gadījumā, ja arī vakcīnas būs, vai cilvēki pret koronavīrusu vakcinēsies? Vai šādu piemēru gatavi būtu rādīt amatpersonas? Vai vakcināciju varētu noteikt kā obligātu? Šādus un citus jautājumus par straujo Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Covid-19 ir uzņēmis apgriezienus un, tā vien šķiet, ka pasaulē ir sācies otrais koronavīrusa vilnis. Šajā ziņā aktualizējušies ir jautājumi ap vakcīnu izstrādi - kad tā būs gatava, cik efektīva tā būs un citi jautājumi.

Covid-19 vakcīnas tirgū līdera lomu uzņēmušies ir amerikāņi, taču Krievija jau ir paziņojusi par vakcīnas izstrādi. Līdzīga situācija ir arī Ķīnā, kur vēl nepārbaudītas vakcīnas jau ir palaistas pārdošanā.

Efektivitāte un drošība

Ar šīm lietām būs jātiek galā ne tikai ASV, bet arī Eiropas Savienībai vakcīnas, pirms tās nonāk pie cilvēkiem, būs jāreģistrē. 

Runājot par vakcīnu drošumu, visi ilgtermiņa riski netiks apzināti, jo pilnīgai vakcīnas izstrādei ir nepieciešami vismaz trīs gadi. Šobrīd vakcīnas izstrāde notiek trīs reizes ātrāk nekā ierasts, norāda raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

ASV Pārtikas un zāļu pārvalde norādījusi, ka vakcīnas tiks reģistrētas, ja to efektivitāte būšot vien 50%. Tikmēr Eiropas Savienībā tiks darbināta paātrinātā reģistrācijas procedūra.

"Eiropas Zāļu aģentūra nav noteikusi minimālo efektivitāti tieši Covid-19 vakcīnai. Es domāju, ka vērtējot skatīsies pierādījumu kopumu, jo, ja mēs pieņemsim, ka vakcīnas minimālā efektivitāte ir 50%, tas būtu neprecīzi," raidījumam norādīja Zāļu valsts aģentūras Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska.

Viņa norādīja, ka, citām valstīm saslimstība varot būt krietni lielāka, taču saslimšana varot būt vieglā formā.

"Principā arī šādā gadījumā varētu uzskatīt, ka vakcīna ir lietderīga."

Džonsa Hopkinsa universitātes virusologs atzīmējis, ka, lai pilnībā iznīcinātu vīrusu, vakcinētiem jābūt aptuveni 50%-70% kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Sanāk, ka Latvijā vakcinētiem jābūt aptuveni 1,3 miljoniem cilvēku. 

Tāpat, lai atceltu visus ierobežojumus, ASV pētnieku atklājuši, ka vakcīnas efektivitātei jābūt virs 80%.

Sabiedrības nostāja pret vakcinēšanos

Sejas masku lietošana sabiedriskajā transportā jau pavasarī, kad tā bija obligāta prasība, "augļus" nenesa. Bija skaidri redzams, ka Latvijas sabiedrībai grūti sarast ar šo ierobežojumu, kas bija tikai viens no daudzajiem, vēsta raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Arī lietotne "Apturi Covid" savu darbību attaisnojusi tikai daļēji, jo to lejupielādējuši vien 150 tūkstoši cilvēku, kas nav pat 10% no Latvijas sabiedrības.

Vācijā tika veikts plaša mēroga pētījums, kurā noskaidrojās, ka aptuveni 2/3 iedzīvotāju būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19.

Latvijā gan šāda mēroga aptauja nav veikta, tāpēc par mūsu sabiedrības nostāju spriest ir grūti. Tiesa, 2019. gada martā tika veikts Eiropas līmeņa pētījums par to, ko cilvēki domā par vakcīnu efektivitāti pret dažādiem vīrusiem.

Latvijas iedzīvotāji bija visneticīgākie vakcīnu efektivitātei visā Eiropas Savienībā, jo pozitīvi atbildēja vien 24% aptaujāto cilvēku.

Politiķu nostāja pret vakcinēšanos

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") raidījumam norādīja, ka viņš noteikti negrasās vakcinēties pret koronavīrusu.

"Es jau esmu vakcinējies - man ir sava vakcīna un tas ir veselīgs dzīvesveids, pozitīva attieksme, svaigs gaiss un kustības."

Tikmēr partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs norādīja: "Es nesaku nē vai jā, mans pieņēmums ir, ka ceļošana būs ierobežota bez vakcīnas. Ja šādi ceļošanas ierobežojumi būs, un, ja man vajadzēs ceļot, tad izsvēršu kas un kā."

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāve Elīna Zālīte-Grosa atklāja, ka viņa būtu gatava vakcinēties pret Covid-19.

"Neesmu galīgi pret vakcinēšanos, bet tieši Covid-19 sakarā es neloloju baigās ilūzijas."

Savukārt partijas "Vienotība" pārstāvis Arvils Ašeradens atbildēja apstiprinoši. "Noteikti būtu gatavs vakcinēties. Antivielu vakcīna mani nesatrauc, bet otra tipa - gēnu konstrukcija - par to gan vajadzētu nedaudz padomāt."

Latvijas lielo pilsētu mēru nostāja

Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš sacīja, ka viņš pagaidām neesot pilnībā pārliecināts par vakcīnas nepieciešamību tieši tagad. 

"Ir jāsaprot, ko šī vakcīna dos labu un ko sliktu. Pilsētu mēriem šādu vakcīnu nevajag. Tas, ka nākošajā pusgadā mums būs vēlēšanas, nedod tiesības uz mums sākt izmēģinājumus," norādīja Rāviņš.

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis atzīmēja: "Ja vakcīna būtu obligāta prasība, lai varētu brīvi braukāt apkārt, strādāt un pilnvērtīgi dzīvot, tad droši vien nekas cits neatliek kā vakcinēties."

Daugavpils pilsētas galva Igors Prelatovs uzskata, ka viņš labāk imunitāti iegūtu pats, pārslimojot koronavīrusu.

Gatavs vakcinēties būtu arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bataševics, bet tikai tādā gadījumā, ja vakcīna tiktu izstrādāta pilnībā.

Liepājas pilsētas galva Jānis Vilnītis sacīja, ka viņš izvērtētu visus iespējamos riskus un tad izlemtu, vai vakcinēties, vai tomēr nē.

"Ja izrādītos, ka tā ir droša, tad es noteikti rādītu piemēru sabiedrībai un būtu gatavs vakcinēties," norādīja Vilnītis.

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atklāja: "Latvija nebūs pirmā valsts, kurā vakcīnu pielietos. Līdz ar to vakcīnas atsauksmes būs iespējams uzzināt "YouTube".

Ja nebūs kaut kādas sliktas sekas, tad es noteikti rādītu piemēru sabiedrībai - Lembergs ir vakcinējies!"

Jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atbildēja piekrītoši. "Neapšaubāmi vakcinēšos. Tā ir atbildība pret sabiedrību, jo es vienkārši zinu vēsturi, kā sabiedrība savulaik ir uzvarējusi līdzīgas slimības. Tas ir izdevies tikai tāpēc, ka liela daļa sabiedrības ir bijusi atbildīga un ir vakcinējusies."