Čeka. Seksualitāte. Rajons. Saruna ar mūzikas video pētnieci Agnesi Loginu

"Interese par mūzikas videoklipiem man radās jau bērnībā - es uzaugu deviņdesmitajos gados, kad šī mākslas forma kļuva pieejamāka arī Latvijā. Mūzikas video bija kas tāds, ko patērēja visi, savukārt manās mājas bērnība televizora nebija - klipus gāju skatīties pie draudzenēm. Man radās spēcīga interese, kas nav pārgājusi joprojām," stāsta mūzikas video pētniece Agnese Logina.

Agnese min, ka mūzikas videoklipi ir daļa no popkultūras, kas ietekmē lielāko daļu sabiedrības, un tieši tādēļ viņai tā šķiet svarīga un aktuāla tēma, kurai ir vērts pievērst uzmanību.

"Tas protams ir teikts naivi un ļoti vienkāršoti, taču mana pārliecība ir tāda, ka, uzlabojot popkultūras kvalitāti, mēs varam kļūt par kopumā labāku sabiedrību," stāsta Logina. Viņa tāpat min šī kultūras fenomena vienojošo spēku - mūzikas video pētniece reiz ir sastapusi kādu vīrieti no Bosnijas, kurš pilsoņu kara plosītos bērnības gadus pavadījis pie vecmāmiņas, 30 kilometrus no frontes līnijas, taču ir spējis gūt aizmiršanās mirkļus pie televizora, skatoties MTV mūzikas videoklipus. 

Ja reiz šis formāts spēj mūs ietekmēt tik spilgti, jāsaprot: kas tieši ir mūzikas videoklips un kas ir tas, kas to atšķir no, teiksim, īsfilmas?

Logina stāsta, ka mūzikas video pēc būtības līdzinās eksperimentālajam kino - šajā laukā ir iespējams redzēt mākslinieciskās izpausmes, kuras, teiksim, kino, varētu šķist radikālas un savādas, taču mūzikas pavadījumā rod pavisam jaunu jēgu un svaru. Klipi var būt gan gan ilustratīvi, gan metaforiski, tie dziesmu vizualizē ar dažādiem paņēmieniem - gan radot jauna veida stāstu, gan arī atspoguļojot tā laika aktuālākās tendences un stilu.

Spilgtas liecības Latvijas mūzikas video vēsturē

"Latvijas mūzikas video vēstures kontekstā par pirmo mūzikas video patiesībā var runāt jau sešdesmitajos gados - Rolanda Kalniņa leģendārajā filmā "Četri balti krekli". Mirklī, kad skan dziesma "Viņi dejoja vienu vasaru", mēs redzam galvenā varoņa vīziju - tas ir mirklis, kurā mūzika un attēls kopā veido pavisam cita līmeņa nozīmi. Tas jau atbilst tam, ko šodien sauktu par mūzikas video," stāsta Logina.

Astoņdesmitajos gados mūzikas video kļūst par pavisam cita līmeņa žanru, pateicoties MTV, tikmēr Latvijā, pateicoties jaunu tehnoloģiju ienākšanai un māksliniecisko ideju apmaiņai ar Rietumvalstu kolēģiem, parādās pirmie autori, kas no amatierkino lauciņa sper pirmos soļus tieši šī mākslas veida virzienā.

Mūzikas video neizbēgami tāpat vēsta par tābrīža aktualitātēm un politiskām tēmām. Kā spilgtu piemēru Agnese Logina min grupas "Jumprava" mūzikas video dziesmai "Šeit lejā".

"Tas ir negaidīti drosmīgs klips, kas 1989. gadā runāja par čekas metodēm un noziegumiem, izmantojot ļoti skaidras vizuālās zīmes un simbolus, kas papildina visnotaļ tiešo dziesmas tekstu. Šķiet, ka mēs nepietiekami daudz runājam par atmodu īsā formāta kustīgā attēla darbos - šis ir labs piemērs, ar ko sākt šādu sarunu par to, kā atmoda izpaudās arī īsfilmās un mūzikas videoklipos."

Šis formāts izrādās gana brīvs, lai PSRS pēdējos gados izgaismotu arī tēmas, kuras pat šodien varētu uzskatīt par visai pretrunīgām un pat skandalozām.

1987. gadā, kurā, kā zināms, "seksa nebija", parādās grupas "Jauns mēness" mūzikas video dziesmai "My Life", kurā redzami ne tikai atkailināti ķermeņi, bet pat norādes uz viendzimuma attiecībām.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā sākas jaunu ideju "bums" - šis ir laiks, kurā savu darbību sāk daudzi nu jau par populārās mūzikas klasiķiem uzskatāmi cilvēki.

"Pirms "Prāta vētra" kļuva par Latvijas lielāko grupu ar lieliem koncertiem un atbildīgiem videoklipiem, kam jāpilda konkrēta funkcija, viņi uzņēma "Lidmašīnas" - vienkārša, "nefiltrēta" ballīte bez izlikšanās, kas raksturo deviņdesmito gadu mākslu kopumā un šos puišus konkrētā vēstures brīdī, kad viņiem bija daudz mazāk saistību. Un tā brīvība, kas notverta šajā klipā, ir neatkārtojama," stāsta mūzikas video pētniece.

"Iespējams, ka Ozola "Rajons" ir viens no labāk zināmajiem latviešu mūzikas video, un ne bez pamata. Tajā ir redzamas labi zināmas audiovizuālas atsauces, tendences, ko nu jau pazīstam no ārzemju audiovizuālās vēstures, bet šis stils ir padarīts pieejams un saprotams visiem, it īpaši Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem. Tāda "stilošana", kas šobrīd ir ne tikai nostalģiska, bet arī kalpo kā uzskates materiāls tam, kas bija stilīgs un saistošs 2000. gadā. Piemērs tam, ka mūzikas video ir kā laika kapsula, kas iemūžina konkrētā perioda aktualitātes," nu jau par neapstrīdamu klasiku kļuvušo mūzikas video komentē Logina, tajā pašā laikā norādot uz vēl kādu mūzikas video, kas ilustrē, cik plaša var būt izmantoto tehniku izvēle.

"Gan dziesma, gan video ir aktuāli arī šodien, un animācijas video nodrošina papildus stāsta līniju, kas neparādās dziesmā, bet padara dziesmas un video pieredzi krietni interesantāku," komentē mūzikas video pētniece.

Mūsdienās mūzikas video nebeidz pārsteigt ar jauniem formas un satura meklējumiem - šķiet, ka šis ir viens no tiem mākslas žanriem, kuros mākslinieki var justies patiešām brīvi un eksperimentēt ar paņēmieniem, kas kino var izrādīties pārāk pārdroši.

Mūzikas video vēsture pasaulē

"Par mūzikas video pirmajiem, agrīnajiem aizmetņiem mēs varam runāt jau pašos skaņas kino pirmssākumos, kad mākslinieki sāk eksperimentēt ar skaņas un attēla attiecībām, kas ļauj dramatizēt dziesmu, tajā attēlotos notikumus.

Viens tāds piemērs ir jau 1929. gadā tapusī Besijas Smitas (Bessie Smith) dziesmas "St. Louis Blues" īsfilma, ja tā to varētu nosaukt: tas ir 16 minūtes garš dziesmas stāsta dramatizējums kino formātā, kas atspoguļo dziesmas stāstu, un tā kulminācija ir pati dziesma.

Par tādu mūsdienu mūzikas video dzimšanu var minēt 1981. gada 1. augustu, kad sāk raidīt MTV, pirmais 24/7 kanāls, kas veltīts tikai mūzikas video raidīšanai. Taču starplaikā starp skaņas kino parādīšanos (un iespēju ierakstīt skaņu kopā ar kustīgo attēlu, kas dod iespēju parādīties mūzikas video aizmetņiem) un MTV ir vairāki svarīgi notikumi, ieskaitot televīzijas kļūšanu par nopietnu spēlētāju ikdienas dzīvēs cilvēkiem visā pasaulē, kā arī dažas konkrētas kino un mūzikas tendences. Vairāku valstu televīzijās tika laisti tādi mūzikas performanču ieraksti video formātā, kas varēja būt gan ļoti statiski, gan mazliet eksperimentālāki," stāsta kino pētniece.

Īpašu uzmanību Logina vēlās pievērst mūzikas video filmām - albumiem, kas parādās 20. gadsimta otrajā pusē, ieskaitot Bītlu "Yellow Submarine’" (1968) un Pink Floyd "The Wall" (1982), kas eksperimentē ar formātu, skaņu, mūziku un attēlu, atklājot, kas ir iespējams šajā kombinācijā un kā ir iespējams izstāstīt stāstu pavisam neordinārā veidā.

"Tāpēc nav iespējams pateikt tādu vienu datumu, kad ir sākušies mūzikas video, nav tāda pirmā mūzikas video, jo šis formāts ir eksistējis jau kopš ir parādījusies iespēja ierakstīt skaņu kopā ar attēlu," stāsta Agnese.

"Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados mūzikas video kļuva populāri tieši jauniešu starpā, jo MTV bija patiešām populārs un ietekmīgs kanāls, kas ļoti ātri kļuva stilīgs un moderns, un ietekmēja to, kāda bija mode. MTV redzamās personības kļuva par zvaigznēm, un finansiālais risks, ko uzņēmās investori, radot MTV, atpelnījās, jo, kā esmu lasījusi dažos avotos, MTV bija pirmais kanāls, kas uztvēra jauniešus par maksātspējīgiem cilvēkiem un attiecīgi kļuva par vēl vienu mārketinga platformu tieši jauniešiem.

Starp tādiem svarīgiem mūzikas video attīstības punktiem īpaši jāuzsver Maikla Džeksona ieguldījums mūzikas video formātā: ir versija, ka tieši Džeksons "iemācīja dejot", jo līdz tam nereti mūzikas video bija nevajadzīgi stīvi un formāli, taču ar Džeksonu tie kļuva par atraktīviem grupu deju priekšnesumiem.

Un otrs svarīgais pieturas punkts ir Madonnas mākslinieciskās darbības sākums, viņa bija seksualitātes un feminisma ikona, kas provocēja ar katru savu māksliniecisko izvēli, un viņai jau no pašiem sākumiem tika veidots dumpinieces tēls, kas savukārt pašā mūzikas videoklipa formātā normalizēja seksualitātes klātesamību," atklāj mūzikas video pētniece un Rīgas Starptautiskā kinofestivāla kuratore.

Negulēt uz veciem lauriem

Mūsdienu videoklipus no iepriekšējiem videoklipiem visvairāk atšķir to paredzētā mērķauditorija. Iepriekš, kad MTV bija galvenais spēlētājs mūzikas video jomā, klipi tika veidoti, domājot primāri par televīziju (tev ir jāizveido klips, kurš katrā brīdī ir ievelkošs un piesaistošs, jo tu nevari zināt, kā cilvēks pārslēdz kanālus un kad tieši viņš uzdursies tieši tavam klipam). Savukārt šobrīd, kad galvenokārt darbi tiek izplatīti interneta vidē, tie ir paredzēti atkārtotai skatīšanās pieredzei un var būt arvien ievelkošāki, sarežģītāki un daudzslāņaināki, kas savukārt šim formātam ļauj iet dziļumā. 

Agnese ne tikai pēta mūzikas video vēsturi un aktualitātes, bet arī aktīvi piedalās šī mākslas veida popularizēšanā un aktualizēšanā. Viņa papildus pētnieces un Rīgas domes deputātes darbam strādā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā par Baltijas mūzikas video sadaļas kuratori.

"Mūzikas videoklips ir audiovizuāla pieredze, kas jāgūst kopīgi. Reizēm tas ir kā arēna drosmīgiem eksperimentiem. Citkārt - sasniedz jaunu tehnoloģisko kāpumu, pārdefinējot šajā žanrā iespējamo. Un vēl ir video, kas, izmantojot jau zināmu audiovizuālo valodu, pasaka kaut ko negaidītu. Mūs interesē iepazīt mūžam jauno spēles laukumu, kurā attēls un mūzika mijiedarbojas saskaņā ar unikāliem likumiem," pārliecināta ir Logina, kura šo programmu un konkursu veido jau sesto gadu, pieminot, ka Baltijas mērogā šāda programma ir kaut kas īpašs un nebijis.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla Baltijas mūzikas video konkurss šogad būs skatāms 24. oktobrī, klātienē, kinoteātrī "Splendid Palace", un pulcēs skatītājus, festivāla viesus, darbu veidotājus un mūziķus, lai kopīgi pieredzētu mūzikas video visā to krāšņumā un neprātā.

Kā min Agnese, "šī ir iespēja redzēt, kā jauni un pieredzējuši autori pārbauda savas mākslinieciskās, tehniskās un profesionālās iemeņas. Šis ir lauks, kurā patiesi nedrīkst sēdēt uz veciem lauriem". Pēcāk viņa pasmejoties piemetina: "Reinikiem".

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!