Lietuvas Seima vēlēšanās balsotāju aktivitāte svētdienas rītā bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās 2016. gadā - pirmajās trīs stundās nobalsojuši 5,91% vēlētāju, bet kopā ar iepriekšējo balsošanu - 17,56%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.
Pirms četriem gadiem šai laikā savu viedokli bija pauduši 4,8% balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju, bet, ierēķinot iepriekšējo balsošanu, -11,45% . Toreiz gan iepriekšējai balsošanai bija atvēlētas tikai divas dienas, bet šogad jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanas nolūkā iepriekšējās balsošanas laiks bija pagarināts līdz četrām dienām.
Jau vēstīts, ka Lietuvas vēlētāji svētdien, 11. oktobrī, dodas uz balsošanas iecirkņiem, lai ievēlētu jaunu Seimu, kuram būs jāpārstāv viņu intereses turpmākajos četros gados.
Plānojot vēlēšanu norisi, šoreiz īpaši domāts par to, lai pēc iespējas garantētu balsotāju un iecirkņu darbinieku drošību apstākļos, kad valstī turpina izplatīties jaunais koronavīruss.
Šai nolūkā tika pagarināta iepriekšējā balsošana, kas citkārt notika vien divas dienas, bet šogad turpinājās no pirmdienas līdz ceturtdienai, savukārt piektdien un sestdien notika balsošana mājās, kurai varēja pieteikties arī cilvēki, kam jāatrodas pašizolācijā.
Lai būtu vieglāk regulēt balsotāju plūsmas, lielajās pilsētās papildu balsošanas vietas ierīkotas arī koncertzālēs, sporta centros un pat pilsētu laukumos. Vēlētāji aicināti ierasties balsot ar sejas masku un savu rakstāmrīku, tomēr tiem, kuri ieradīsies bez maskas un rakstāmā, tie tiks izsniegti iecirknī.
Pie balsošanas urnām saskaņā ar CVK datiem šoreiz tiesīgi doties 2 449 683 cilvēki - gandrīz par 55 000 mazāk nekā pirms četriem gadiem.
Prezidents Gitans Nausēda aicinājis cilvēkus aktīvi un atbildīgi piedalīties vēlēšanās, norādot, ka darīts viss iespējamais, lai garantētu vēlētāju drošību. Pēc viņa teiktā, "koronavīruss nevar būt iemesls atteikties no savām pilsoņa tiesībām un pienākumiem".
Tomēr analītiķi pieļauj, ka vēlētāju aktivitāte šai reizē varētu būt diezgan zema, jo cilvēki vienkārši baidīsies doties uz iecirkņiem.
Iepriekšējā balsošanā piedalījušies 7,39% balsstiesīgo vēlētāju jeb par gandrīz četriem procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, kad tā notika tikai divas dienas, liecina CVK dati.
Lietuvas Seimā jāievēlē 141 deputāts, 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos.
Par deputātu mandātiem šajās vēlēšanās sacenšas 17 saraksti un 1754 kandidāti. Partiju sarakstiem iekļūšanai Seimā jāpārvar 5% barjera, bet partiju apvienību sarakstiem - 7% barjera.Kā izpētījusi Centrālā vēlēšanu komisija, vidējais statistiskais kandidāts ir aptuveni piecdesmit gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību vārdā Vītauts, un viņa mantisko stāvokli raksturo naudas līdzekļi, vērtspapīri un īpašumi vidēji 147 000 eiro vērtībā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka valdošajai Zemnieku un zaļo savienībai un lielākajai opozīcijas partijai "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" ir līdzīgas izredzes uzvarēt, un katra no tām balsošanā pēc partiju sarakstiem varētu saņemt apmēram 15-20% balsu.
Izredzes iekļūt Seimā pēc partiju sarakstiem ir arī Lietuvas Sociāldemokrātu partijai, Darba partijai, Liberāļu kustībai un nesen dibinātajai partijai "Brīvība un taisnīgums", kas izveidota partijas "Kārtība un taisnīgums" vietā. Katra no šīm partijām varētu iegūt 5-10% balsu.
Savukārt abas pārējās valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas - Sociāldemokrātu darba partija un "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība" - 5% barjeru varētu arī nepārvarēt.
Vēlēšanu iecirkņi svētdien būs atvērti no plkst. 7 līdz 20.
Paredzams, ka visu deputātu ievēlēšanai vienmandāta apgabalos būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25.oktobrī.
