Sejas maskas Covid-19 izplatības ierobežošanai - ko par to saka zinātne? (32)

Kad viņas dāņu kolēģi sāka dalīt auduma sejas maskas Gvinejas-Bisavas iedzīvotājiem, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, Kristīne Benna nebija pārliecināta par šādu izvēli.

"Es teicu - jā, tas varētu būt labi, bet ir ierobežoti dati par to, vai sejas maskas patiešām ir efektīvas," sacīja Benna, kura ir globālās veselības pētniece Dienviddānijas universitātē un desmitgadēm bijusi viena no sabiedrības veselības kampaņu vadītājām nabadzīgajā Rietumāfrikas valstī.

Tas bija martā. Savukārt jūlijā Benna un viņas komanda strādāja pie tā, kā iegūt nepieciešamos datus par sejas maskām un, cerams, palīdzēt Gvinejas-Bisavas iedzīvotājiem. Randomizēta kontrolēta pētījuma ietvaros tūkstošiem cilvēku izdalīja vietējā ražojuma auduma sejas maskas, kas, iespējams, bija pasaulē lielākais pētījums par mutes un deguna aizsegu efektivitāti cīņā pret Covid-19 izplatību.

Sejas maskas ir visuresošs pandēmijas, ar kuru inficējušies 35 miljoni un miruši vairāk nekā miljons cilvēku, simbols. Slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs medicīnisko masku lietošana skaidri samazinājusi SARS-CoV-2 vīrusa pārnesi. Taču par dažādajām maskām, ko izmanto sabiedrībā, dati ir neskaidri, atšķirīgi un nereti ievākti steigā. Tāpat jāņem vērā ar tām saistītais šķeļošais politiskais diskurss, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps, kurš noniecināja sejas masku lietošanu vien dažas dienas pirms pats inficējās.

"Cilvēki skatās uz pierādījumiem un tos saprot atšķirīgi,"

sacīja Baruks Fišhofs, psihologs Kārnegī-Melona Universitātē Pitsburgā, kurš specializējas valsts politikas jautājumos. "Tas ir pamatoti mulsinoši."

Lai būtu skaidrība - zinātne atbalsta masku lietošanu, jaunākie pētījumi liecina, ka tās var glābt dzīvības dažādos veidos: tās var samazināt gan transmisijas, gan inficēšanās iespējamību, un daži pētījumi liecina, ka maskas varētu samazināt infekcijas smagumu, ja cilvēks saslimst.

Taču precīzāk noteikt, cik labi tās strādā vai kad tās lietot, kļūst sarežģītāk. Ir dažādas sejas maskas, kas tiek nēsātas dažādās vidēs. Ir jautājumi par cilvēku gatavību tās nēsāt un nēsāt tās pareizi. Pat jautājums par to, kādi pētījumi sniegtu viennozīmīgus pierādījumus, ka maskas strādā, ir grūti atbildams.

"Cik labiem jābūt pierādījumiem?" vaicāja Fišhofs. "Tas ir kritiski svarīgs jautājums."

Viņpus zelta standartiem

Pandēmijas sākumā medicīnas ekspertiem trūka labu pierādījumu par to, kā SARS-CoV-2 izplatās, un nebija zināms pietiekami daudz, lai izveidotu spēcīgas sabiedrības veselības rekomendācijas par maskām.

Standarta maskas, ko lieto veselības aprūpes sfērā, ir N95 respiratori, kas veidoti tā, lai pasargātu tā nēsātāju, izfiltrējot 95% daļiņu, kas liekākas par 0,3 mikrometriem (µm). Pandēmijas apmēriem pieaugot, respiratoru sāka trūkt. Tādēļ radās strīdīgais jautājums: vai sabiedrības locekļiem vajadzētu censties, velkot parastās ķirurģiskās maskas vai auduma maskas? Ja jā - kādos apstākļos?

"Šīs ir tās lietas, ko mēs parasti noskaidrojam klīniskajos pētījumos," sacīja Keita Grabovska, infekcijas slimību epidemioloģe Džona Hopkinsa Medicīnas skolā Baltimorā. "Bet mums tam vienkārši nebija laika."

Tādēļ zinātnieki paļāvušies uz novērojošiem un laboratorijas pētījumiem. Ir arī netieši pierādījumi no citām infekciju slimībām.

"Ja skatās uz jebkuru pētījumu atsevišķi - tie nedod konkrētu atbildi. Bet, skatoties kopumā, esmu droša, ka tās strādā," sacīja Grabovska.

Pārliecība par masku efektivitāti pieauga jūnijā, kad izplatījās ziņas par diviem frizieriem Misūri štatā, kuriem apstiprināja inficēšanos ar Covid-19. Abi darbā bija vilkuši divu slāņu kokvilnas maskas vai ķirurģiskās maskas. Kaut gan viņi aplipināja savu mājsaimniecību locekļus, klientiem šķietami inficēšanās gāja secen (ziņots, ka aptuveni puse atteicās no bezmaksas testiem).

"Black Lives Matter" protestos ASV pilsētās vairums dalībnieku nēsāja maskas. Šie pasākumi it kā neveicināja strauju inficēto skaita pieaugumu, savukārt plašs vīrusa uzliesmojums jūnijā notika vasaras nometnē Džordžijas štatā, kur dalībniekiem nebija jāvalkā sejas maskas. 

Iebildumi varētu būt plaši - piemēram, protesti notika ārā, kur ir mazāks risks Covid-19 izplatībai, savukārt nometnies dalībnieki pa nakti dalīja mājiņas. Un tā kā daudzi cilvēki, kas protestos nepiedalījās, demonstrāciju laikā palika mājās, tas varētu būt samazinājis vīrusa izplatību. Lai vai kā, anekdotiskie pierādījumu "izveido kopainu", sacīja Teo Voss, veselības politikas pētnieks Vašingtonas Universitātē.

Stingrākas analīzes deva tiešus pierādījumus. Pirmspublicēšanā nodotā un vēl nerecenzētā pētījumā konstatēts, ka iknedēļas pieaugums mirstībā uz iedzīvotāju skaitu bija četras reizes zemāks vietās, kur masku nēsāšana bija norma vai valdības ieteikta, salīdzinot ar citiem reģioniem. Pētnieki apskatīja 200 valstis, tajā skaitā Mongoliju, kur masku nēsāšanu ieviesa janvārī un līdz maijam nebija konsatēts neviens nāves gadījums ar Covid-19.

Citā pētījumā apskatīta ASV valdības prasības obligāti nēsāt sejas maskas aprīlī un jūnijā ietekme. Pētnieki aprēķināja, ka tādējādi Covid-19 gadījumu pieaugums samazinājās par diviem procentiem dienā. Zinātnieki piesardzīgi pauž, ka prasība varētu būt novērsusi līdz pat 450 000 gadījumu, neņemot vērā citus mazinošos faktorus, piemēram, fizisko distancēšanos.

"Nav daudz jārēķina, lai teiktu, ka šī acīmredzami ir laba ideja,"

sacīja Sanfrancisko Universitātes pētnieks Džeremijs Hovards, kurš recenzēja pierādījumus par masku nēsāšanu vēl nepublicētā rakstā.

Taču šādi pētījumi paļaujas uz pieņēmumiem, ka norādījumi par maskām tiek izpildīti un ka cilvēki tās nēsā pareizi. Turklāt masku lietošana bieži sakrīt ar citām izmaiņām, piemēram, ierobežotu pulcēšanos. Atceļot ierobežojumus, turpmākie novērojošie pētījumi varētu sākt nošķirt masku lietošanas ietekmi no citām intervencēm, minēja Grabovska. 

"Būs vieglāk redzēt, kas ko panāk," viņa sacīja.

Kaut gan zinātnieki nevar kontrolēt daudzus traucējošus mainīgos cilvēku populācijās, tas ir izdarāms pētījumos ar dzīvniekiem. Mikrobiologa Kvoka-Jenga Jūna vadībā pētnieki Honkongas Universitātē turēja inficētus un neinficētus kāmjus blakus krātiņos, dažus no tiem nošķirot ar ķirurģisko masku starpsienām.

Atklājumi pamato radušos vienprātību, ka masku lietošana pasargā kā tās nēsātāju, tā citus cilvēkus. Tas arī rada citu potenciāli revolucionāru ideju: "Masku lietošana ne tikai pasargā no inficēšanās, bet arī no smagas slimības gaitas," sacīja infekcijas slimību speciāliste no Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko Monika Gandija.

Gandija bija līdzautore jūlijā publicētam pētījumam, kurā minēts, ka maskas varētu samazināt vīrusa daudzumu, ko uzņem tās nēsātājs, tādējādi infekcijām esot vājākām vai pat asimptomātiskām. Lielāks vīrusa daudzums noved pie agresīvākas iekaisuma reakcijas, viņa norādīja.

Gandija ar kolēģiem pašlaik analizē hospitalizāciju rādītājus 1000 ASV apgabalos pirms un pēc tam, kad masku lietošana kļuva par obligātu prasību, lai noskaidrotu, vai slimības nopietnība samazinājusies.

Ideja, ka pakļaušana lielākam vīrusa daudzumam rezultējas ar sliktāku slimības gaitu, ir "pilnīgi loģiska", sacīja Pols Digards, Edinburgas Universitātes virusologs, kurš nepiedalījās pētījumā.

"Tas ir vēl viens arguments par labu maskām."

Gandija minēja vēl vienu iespējamo labumu - ja vairāk cilvēkiem ir vieglas saslimšanas, tas varētu veicināt sabiedrības imunitāti, nepaaugstinot smago saslimšanu un nāves gadījumu skaitu. "Kamēr gaidām vakcīnu, vai asimptomātisku gadījumu skaita pieaugums varētu nākt par labu populācijas līmeņa imunitātei?" viņa vaicāja.

Kas ir lielākais inficēšanās veicinātājs?

Jautājumi par maskām ir saistīti ar citu neviennozīmīgu jautājumu: kā viruss pārvietojas pa gaisu un izplata infekciju?

Brīdī, kad cilvēks elpo, runā, šķauda vai klepo, izdalās sīkas, šķidras daļiņas. Dažas no tām ir lielas vai pat redzamas, un tiek dēvētas par piliniem. Citas ir mikroskopiskas un dēvētas par aerosoliem. Tādi vīrusi kā SARS-CoV-2 ceļo ar šīm daļiņām, un to izmērs nosaka, ko tās dara.

Pilieni izšaujas caur gaisu un var piezemēties uz tuvu esoša cilvēka acī, degunā vai mutē, izraisot inficēšanos. Taču gravitāte ātri liek tām piezemēties. Savukārt aerosoli var atrasties gaisā no dažām minūtēm līdz stundām, nevēdinātā telpā izplatoties kā cigarešu dūmi.

Zinātnieki joprojām droši nezina, kuras daļiņas ir vissvarīgākās Covid-19 pārnesē. Daži pat nevar vienoties par robežvērtībām, pēc kurām definēt aerosolus. Šo pašu iemeslu dēļ zinātnieki joprojām nezina galveno gripas pārneses veidu, kas pētīts daudz ilgāk.

Daudzi uzskata, ka asimptomātiska pārnese veicina lielu daļu Covid-19 pandēmijas, kas liecinātu, ka vīruss galvenokārt nenonāk ārpus cilvēka, klepojot vai šķaudot. Pēc šīs loģikas, aerosoli varētu būt galvenais pārneses "transports", tādēļ vērts skatīties, kādas maskas tos aptur.

Visu nosaka materiāls

Pat labi pieguļoši N95 respiratori ikdienas lietošanā līdz galam nesaniedz 95% atzīmi, patiesībā izfiltrējot aptuveni 90% aerosolu, kuru diametrs ir līdz 0,3 mikrometriem. Un, kā teikts nepublicētā pētījumā, N95 maskas, kurām nav izelpas ventiļu, bloķē apmēram tikpat lielu daļu izelpoto aerosolu. Par ķirurģiskajām un auduma maskām zināms krietni mazāk, sacīja Kevins Fenelijs, kurš ir pulmonologs ASV Nacionālā Sirds, Plaušu un Asins Institūta Betesdā.

Novērojošo pētījumu pārskatā starptautiska pētnieku komanda aplēsusi, ka ķirurģiskajām un auduma maskām ir 67% efektivitāte, pasargājot valkātāju.

Nepublicētā darbā Virdžinijas Politehniskā Institūta vides inženiere Linsija Mara ar kolēģiem atklāja, ka pat kokvilnas T-krekls var bloķēt pusi ieelpoto un gandrīz 80% izelpoto aerosolu, kuru diametrs pārsniedz 2 µm. Sasniedzot 4-5 µm, gandrīz jebkurš audums bloķē vairāk nekā 80% daļiņu abos virzienos, viņa sacīja.

Vairākas auduma kārtas ir efektīvākas, viņa piebilda, un jo ciešāk tas austs, jo labāk. Citā pētījumā atklāts, ka maskas, kas veidotas no dažādu materiālu slāņiem, piemēram, kokvilnas un zīda, efektīvāk aiztur aerosolus nekā viena materiāla maskas.

Benna kopā ar dāņu inženieriem pārbaudīja divu kārtu maskas, izmantojot tos pašus kritērijus, ko attiecina uz medicīnā lietotiem ventilatoriem. Viņi atklāja, ka maskas bloķē tikai 11-19% aerosolus izmērā līdz 0,3 µm, sacīja Benna. Bet, tā kā vairums transmisijas notiek ar daļiņām, kas ir vismaz 1 µm lielas, patiesā atšķirība starp N95 un citām maskām varētu nebūt tik liela, pauda Mara un Himenezs.

Djūkas Universitātes Medicīnas skolas Duremā klīniskais pētnieks Ēriks Vestmans bija līdzautors augustā publicētam pētījumam, kurā demonstrēta metode, kā testēt masku efektivitāti. Viņa komanda izmantoja lāzerus un viedtālruņu kameras, lai salīdzīnātu, cik labi 14 dažādu audumu un ķirurģiskie sejas aizsegi apturēja pilienus, cilvēkiem runājot.

"Es pārliecinājos, ka daudzas maskas, ko izmantojām, strādā," viņš sacīja, runājot gan par auduma, gan ķirurģiskajām maskām. Taču plānas poliestera un spandeksa šalles, kuras var uzvilkt uz mutes un deguna, šķiet, samazināja izdalīto pilienu izmēru.

"Tas varētu būt vēl sliktāk kā nenēsāt neko," sacīja Vestmans.

Daži zinātnieki aicina pret šiem atklājumiem izturēties piesardzīgi, ņemot vērā, ka tie balstīti tikai tajā, kā runā viens cilvēks. Mara ar komandu uz to reaģēja, veicot savus pētījumus, kuros atklāja, ka šādas šalles bloķē vairumu pilienu. Pašlaik pētniece par rezultātiem gatavo publikāciju.

"Ir daudz informācijas, bet visu pierādījumu likšana kopā rada apjukumu,"

sacīja Andžela Rasmusena, Kolumbijas Universitātes Meilmena Sabiedrības veselības skolas virusoloģe. "Beigu beigās mēs joprojām daudz ko nezinām."

Jāņem vērā cilvēku uzvedība

Jautājumi par maskām ir plašāki nekā bioloģija, epidemioloģija un fizika. Tā, cik labi tās strādā reālajā pasaulē, centrā ir cilvēku uzvedība.

"Es negribu, lai kāds, kurš ir cilvēku pilnā vietā, jūtas droši, uzvilcis auduma sejas aizsegu," sacīja Minesotas Universitātes Infekcijas slimību pētniecības centra vadītājs Maikls Osterholms.

Varbūt par laimi, ir pierādījumi, kas liek domāt, ka sejas masku nēsāšana var veicināt citu drošības pasākumu ievērošanu, piemēram, distancēsanos. Iespējams, maskas atgādina par kopējo atbildību. Taču tam nepieciešams, lai cilvēki tās nēsā.

Vēl lielāku neskaidrību sabiedrībā rada pretrunīgi vērtēti pētījumi un neviennozīmīgi ziņojumi. Kādā aprīlī publicētā pētījumā, kas vēlāk tika atsaukts, secināts, ka maskas nav efektīvas. Citu, kas publicēts jūnijā un kurā konstatēts, ka maskas ir efektīvas, desmitiem zinātnieku kritizējuši par tajā izmantotajām metodēm. Tikmēr Pasaules veselības organizācija (PVO) un citas atbildīgās iestādes sākotnēji atturējās no plašas masku lietošanas. Aprīlī ASV Slimību profilakses un kontroles centrs (CDC) ieteica maskas, ja nav iespējams ievērot distanci. PVO to pašu izdarīja jūnijā.

Tāpat arī politiķu nostāja masku jautājumā nereti bijusi nepastāvīga.

Zinātnieki joprojām turpina pētījumus, lai gūtu plašāku ieskatu tajā, cik efektīvi ir sejas aizsegi. Pagaidām Osterholms nēsā masku. Tomēr viņš sūdzējās par "zinātniskās stingrības trūkumu", kas līdz šim pievērsts tēmai. "Mēs zinātnes aprindās visu laiku kritizējam cilvēkus par paziņojumiem, kurus neatbalsta dati," viņš sacīja. "Mēs lielā mērā darām to pašu."

Jebkurā gadījumā, vairums zinātnieku ir pārliecināti, ka var skaidri teikt vienu lietu par maskām. Tas nav vienīgais risinājums, sacīja Gandija, "bet es domāju ka tas ir ārkārtīgi svarīgs pandēmijas kontroles pīlārs".

"Maskas strādā, bet tās nav nevainojamas. Un tādēļ - ieturiet distanci," norādīja Digards.

Video: Kā pareizi lietot sejas masku