Jaunais Valsts policijas priekšnieks skeptisks par sīko zādzību dekriminalizāciju

Lai arī šāda veida nodarījumi veido būtisku daļu no policijas lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem, Ruks šodien žurnālistiem pauda uzskatu, ka sīko zādzību dekriminalizāciju "īsti ieviest nevajadzētu".

Viņš gan piekrita, ka policija nevarot vienādiem spēkiem izmeklēt visus noziegumus. Tāpēc jāņem vērā ārvalstu prakse, kur šādu noziegumu izmeklēšanā tiek ņemti vērā speciāli algoritmi.

"Piemēram, Lietuvā, ja piecu dienu laikā par sīko zādzību izmeklēšanā ir izdarīts maksimums un vainīgais nav notverts, tad izmeklēšana tiek apturēta un lieta "nogulstas", gaidot, kad parādās jauni apstākļi," norādīja Ruks un piebilda, ka ieviešot līdzīgu sistēmu policistiem neveidosies pārslodze.

LETA arhīvs liecina, ka sīko zādzību dekriminalizācija jau vairākus gadus ik pa laikam nokļūst publiskās diskusijās.

Tā pērn toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka Latvijā kopš 2005.gada nav politiska atbalsta sīko zādzību dekriminalizācijai vai tamlīdzīgiem risinājumiem, līdz ar to tiesībsargājošo iestāžu darbs netiek atslogots.

2017.gadā Valsts kontrole pabeidzot revīziju par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā, pauda uzskatu, ka Latvijā būtu jāatjauno diskusija par šādu pārkāpumu dekriminalizāciju, proti, paredzot administratīvu sodu.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!